LR1 Ģimenes studija
Pat drauga aiziešana viņsaulē pēc legālo narkotiku lietošanas, palicējus neattur no spaisa dūma uzvilkšanas. Kā pamanīt, ka bērns uzkāpis uz atkarību takas un vai iespējams atturēt no vēlmes pat pamēģināt?
Tag Archives: Veselīgs dzīvesveids
Sporta nākotne Latvijā
LR1 Aktuālais temats
Ziemas olimpiskās spēles ir noslēgušās. Mūsu sportisti tajās ir uzrādījuši tiešām vērā ņemamus rezultātus. Bet kur panākumi, tur arī uzreiz jautājums par sporta nākotni, par treniņu iespējām bērniem un jauniešiem, par sporta izglītību Latvijā.
Sportot ar prieku, nevis bastot sporta stundas
LR1 Ģimenes studija
Ja sporta stundas ir domātas bērna fiziskai attīstībai, tad kāpēc nereti tieši šīs stundas jaunieši labprāt nobasto? Kas ir svarīgākais sporta stundās – normatīvi, vai gūtais prieks?
Aizstāvība kūpinājumiem
LR1 Krustpunktā
Aizstāvība kūpinājumiem ir aizstāvība mūsu dzīves veidam. Kas notiks ar līdzšinējiem kūpinājumiem, un vai mums Latvijā vēl būs kūpinātas vistas un dažādi citi tamlīdzīgi produkti?
Iekštelpu bērni
Cik veselīga vide ir skolās un ko varam darīt, lai to uzlabotu?
Pirmais lidojums ar gaisa balonu
Gaisa balonu festivāls “Valmieras kauss 2012”
12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship | Valmiera CUP 2012
Mani vienmēr ir vilcis uz lidošanu. Lidot pašam, nevis tā vienkārši sēdēt lidmašīnas salonā, lai gan arī tas ir lieliski. Jau bērnībā, kad dzīvojām blakus Valmieras lidlaukam un regulāri kritām uz nerviem pilotiem ar savu dīkšanu palidot. Vēl tagad atceros to kolosālo sajūtu, kad pirmo reizi nokļuvu “kukuruzņika” dārdošajā kabīnē un krītot gaisa bedrēs, beidzot pa īstam … LIDOJU. Iemācīties un lidot pašam tā arī līdz šim nav sanācis. Arī ar izpletni vēl neesmu izlēcis. Tie ir divi no maniem neizdarītiem darbiem – pagaidām neizdarītiem. Nebūt ne visas vēlmes piepildās, kā mēs to klusībā gribētu. Un būtībā jau pat labi, ka nepiepildās – tad ir par ko pasapņot, uz ko tiekties …
Piedāvājums lidot ar gaisa balonu atnāca negaidīti. To man šovasar vienkārši ģimene uzdāvināja dzimšanas dienā. Laikam pārāk bieži biju muldējis par šo lidošanas tēmu. Tā kā jālido vien būtu, ja es pat to negribētu – neesam jau te nekādi “knapsieriņi”. Pasākums notika jūlijā, starptautiskā gaisa balonu festivāla “Valmieras kauss 2012” (12th Latvian Open Hot Air Balloon Championship, Valmiera CUP 2012) laikā. Zinot, ka skeptiski skatos uz dažādiem pop-rakstura pasākumiem, tad dāvinātāji bija parūpējušies par iespēju man lidot nevis tūrisma režīmā, bet reālā gaisa balonu sacensību atmosfērā – lidoju sacensību laikā, kopā ar vienu no spēcīgākajām pilotēm Latvijā Kristīni Vēveri.
Viss notika vienkārši un bez garas runāšanas – piezvanīju, noskaidroju starta laiku, iekāpu džipā un tempā devāmies meklēt piemērotu starta vietu. Viss turpmākais man atgādināja vecos labos laikus, kad regulāri kāpu kalnos – laikus, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Putekļi, ātrums, – bet ne haoss, psihošana. Katrs zina, ko dara un zina, kā panākt rezultātu. Vienota komanda. Man tas patiešām ļoti patika. Es nepazīstu šos cilvēkus, taču labi zinu šo funktieri … šos skatienus, runas manieri u.t.t. – tas ir stāsts atkal par kalnos kāpšanu.
Startējam pl.19:40, vertikāli, balons strauji uzņem augstumu. Sajūtas atrodoties tur gaisā ir vienreizējas! Tas nebūt nav tā kā lidmašīnas kabīnē, jo tur tomēr atrodies aiz “sienas”, kura norobežo un emocionāli pasargā no ārpasaules. Tu stāvi mazītiņā gaisa balona grozā, kurā knapi var izgrozīties 2 cilvēki, jo nepieciešama vieta arī gāzes baloniem, un viss, kas pasargā no brīva kritiena, ir groza grīda. Vējš, plašums, fantastisks skats visapkārt. To aprakstīt ir pagrūti, tas ir jāizjūt pašam.
Kad ieraugām debesīs gaisa balonu, tad šķiet, ka tas ir tāds visai tūļīgs pasākums. Bet tas nebūt tā NAV. Tur augšā ir lietas, kas notiek pat ļoti ātri. Es nekad nedomāju, ka gaisa balons tomēr spēj būt tik manevrētspējīgs, ka spēj, piemēram, tik ātri mainīt augstumu. Arī to vadīt nebūt nav vienkārši. Pilnīgi noteikti ir vajadzīga liela pieredze, vēss prāts un pārliecība par to, ko dari. Bija jūtams arī tas, ka lidot augstu nebūt nav tas grūtākais. Tas ko redzēju es, liek man apgalvot, ka sarežģīti ir lidot tieši zemu virs sarežģīta reljefa un precīzi tajā piezemēties.
Piezemējāmies uz Pidriķu ceļa jau pustumsā, ap pl.21:00. Nebija vienkārši, jo ceļš pašaurs, blakus celmains purvs, otrpus ceļam mežs. Taču viss notika precīzi. Pēc tam turpat uz ceļa bija gan aizdomīga izskata tutenis manis iesvētīšanai/uzņemšanai gaisa kuģotāju aristokrātijā tā teikt “ar asinīm”, gan vispārējs ieskats gaisa balonu lidojumu vēsturē, šampanietis. Tika izsniegts arī apliecinājums manam lidojumam. Vairākas reizes dabūju arī ar kaut ko pa pakaļu – iespēja atspēlēties nebūs, jo pats neredzēju ar ko un no kura, tāpēc, ka tajā brīdī karājos ar galvu uz leju un lasīju uz balona groza grīdas noliktu karti. Salikām balonu un devāmies atpakaļ uz Valmieru, kur ieradāmies jau tumsā.
Daļa sabiedrības teiks apmēram tā: “Ko viņi tur ākstās, kāda jēga no tās lidināšanās, tikai lieki tēriņi, klapatas, nekāda komforta, labāk būtu darījuši ko citu – lielveikals, TV, internets” … un tamlīdzīgi.
Jums, mīļie, nav taisnība – uz šādiem cilvēkiem balstās pasaule!
Paldies visiem (ģimenei, “Vestabalt” gaisa balona komandai) par šo iespēju! Tas bija LABAIS!
Jānis TROPS
BJK “Gauja” | Valde
Darbs dārzā – tas ir patīkami un skaisti! | Domāsim un darīsim kopā
Lasot dažādu literatūru un klausoties gudru cilvēku teiktajā, šoreiz radies apkopojums par darbu dārzā. Bērni ne vienmēr ir tie čaklākie ravētāji un palīgi dārza darbos. Bet, ja būsim gudri un ievedīsim bērnu dārzā no “sētas puses”, varbūt radīsim bērnā pārliecību, ka dārzā ir ne tikai balandas, nātres un usnes, bet agrāk nepamanītas vērtības. Tur pat ir brīnumaina pasaule, kas mainās, pārvēršas un aug. Nepieciešama tikai pacietība un mazliet izdomas, un to var katrs.
Bērni ir nepacietīgi, viņiem grūti ilgi gaidīt, gribas rezultātu redzēt uzreiz. Sēsim un stādīsim augus, kuri ātri dīgst, ātri aug un zied. Piemēram, kliņģerītes. Tām arī sēklas būs vērts izpētīt interesantās formas dēļ. Un jau pēc 2 mēnešiem varēsim plūkt ziedus vāzītē likšanai un žāvēšanai tējai.
Arī lieli augi ir interesanti bērniem. Kas var būt garāks par saulespuķēm!? Bērns jutīsies kā rūķis lielo puķu valstībā. Rabarberu lapas der kā lietus vai saulessargs. No kāršu pupām, veidojot tām karkasu no zariem, kur augiem aizķerties, iznāk vesels vigvams dzīvošanai. Vasaras beigās un rudenī bērniem lielais prieks par vareno ogu – ķirbi! Tad nu darbs rokām: rīvēt, griezt un baudīt to dažādos veidos pagatavotu. Vēl pie lielajiem augiem varam pieskaitīt kukurūzu, dekoratīvos dadžus, papardes, kāršu rozes, kannas, eņģeļtaures. Var slēpties garajos flokšos!
Bērniem der, ja drīkst garšot un ēst, tāpēc jāpadomā, varbūt varam atvēlēt vietu dārzā zirnīšiem, tomātiem, gurķiem, burkāniem, kurus bērni var baudīt, kad vien ir iekāre. Lai gan dārzeņi nav bērnu iemīļotākā pārtika, bet nepieciešamākā gan, tad vērojot un piedaloties pašam sēšanas, ravēšanas un novākšanas procesā, varam radīt interesi par dārzeņiem. Vairākas reizes no zemes izrauts, tīri notīrīts un apēsts burkāns vai redīss pieradinās bērnu pie dažādām garšām. Tāpat kabači, gurķi, ziedkāposti, kolrābji – ne vien labi izskatās, bet lieliski garšo. Arī ogas: jāņogas, upenes, mellenes, aronijas, plūmes un ķirši – būs vērtas gan dažādo garšu, gan krāsu dēļ. Varēsim kopā lasīt ogas ķīselim, pirmajam ievārījumam un noteikti svaigai apēšanai, lai krātu veselību ziemas periodam.
Bērniem patīk plūkt un dāvināt puķes. Centīsimies iekārtot dārzu tā, lai bērniem tiktu arī šis prieks. Der iestādīt viengadīgas, ilgi ziedošas puķes. Piemēram, samteņu ziediņus nolaužot, krūms ceros vēl kuplāk, bet bērnu smilšu kaste būs skaisti izrotāta. Tā tiks “darbinātas” maņas: oža, redze; vingrināti pirksti, saudzīgi plūcot ziediņus; un iztēle – no ziediem veidojot noformējumu.
Lai sasmaržotu un atšķirtu smaržas, iesēsim nedaudz piparmētras un kumelītes (tās derēs arī veselīgai tējai), matiollas, dilles, puķuzirnīšus. Vai ceriņi un maijpuķītes jau izsmaržoti?
Bērniem jāļauj visu pataustīt. Svarīgi, lai pirmā nenāktu vilšanās, satiekoties ar dadzi, latvāni, ērkšķotu krūmu, bet varētu plikām kājām izbaudīt mīksto, vēso zālienu, sataustīt asu gurķa kātiņu vai mīkstos pūpolu jēriņus. Bērns ar jums kopā varēs iepazīt dažādas lapu formas, lielumu, faktūru: garenas, apaļas, lielas, mazas, cietas, samtainas, gludas, asas.
Interesanti ir skanoši augi, kurus var ne tikai baudīt ar acīm, bet arī sadzirdēt. Kukurūza un citas graudzāles šalc un čaukst, nigellas sēklu pogaļas plīst ar paukšķi, bet spradzene nemaz nav noplūcama bez zīmīgā sprakšķa. Tāpat var paukšķināt arī fizāļu lukturīšus.
Dažas puķes tāpat kā bērni ir ļoti kustīgi. Vai esat parādījuši bērnam, kā saulespuķe “iet” līdzi saulītei, kā atveras un aizveras pusdienziedītes, pienenes un ūdensrozes (Brenguļos Abulā tās var baudīt katru vasaru)?
Bērni mīl pārsteigumus, tāpēc īpaši priecāsies par neparastiem augiem. Tomāti ir ne tikai sarkani, bet arī dzelteni, oranži un pat balti, lieli, ļoti lieli un mazi kā ķiršu odziņas. Kādi augs jūsu dārzā? Arī baltās jāņogas vienmēr šķiet gardākas un saldākas nekā sarkanās. Bet dekoratīvie ķirbīši ir tik dažnedažādi, ka pētīt varēsiet visu rudeni un vēl ziemā.
Paldies, bērniem par interesantajām logopēdijas nodarbībām, par centību pildot mājas darbus, piedaloties pasākumos un izstādēs gaidot Ziemassvētku rūķi un Lieldienu zaķi, par izdevušos K un smaidīgo S, par skanīgo dziedāšanu, par dažiem vērtīgiem čukstus vārdiņiem, par glītu krāsošanu un lietus saklausīšanu aiz loga, par labirinta pieveikšanu un saskaitīšanu līdz 5 un nebeidzamajiem komplimentiem!
Paldies ģimenēm par atbalstu un ieguldīto darbu visa gada garumā, par atnesto darba burtnīciņu, glīto mapīti, vienmēr izpildītiem mājas darbiem, vēstulītēm, jautājumiem un sirsnību pret saviem bērniem! Lai pacietība un spēks iesākto darbiņu turpināt!
Vēlu visiem interesantu, darbīgu, neaizmirstamu un mīļiem piedzīvojumiem bagātu vasaru!
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde