Tag Archives: Valmieras sākumskola

Nāk Ziemassvētki, kad smaržo, garšo un dzied! | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Ziemassvētki, kad smaržo, garšo un dzied!Svētki nes īpašu dvēseles piepildījumu, bet Ziemassvētkos tas ir jo īpašs. Lai saglabātu noskaņu ilgāk un gūtu emocijas, nākas mazliet papūlēties un atlicināt nedaudz laika, bet ieguldījums ikvienam nesīs gandarījumu.

Lai bērns augtu un būtu vesels, jāpiepilda viņa emociju krātuvīte, jānodrošina fiziskās aktivitātes, nepieciešams dienas režīms un veselīga pārtika. Kā to visu sasaistīt ar ziemu un Ziemassvētkiem? Ļoti vienkārši!

Šogad laikapstākļi mūs lutina, ilgi turas sniegs un var baudīt ziemas aktivitātes. Kustieties paši, bērni mācīsies no jums un darīs tāpat. Braukt no kalniņa var ar ragaviņām vai šļūcampannu un sacensties, kurš tālāk vai ātrāk nobrauks un pēc tam tiks pirmais kalnā. Prieks, jautrība un siltums kaulos visiem!
Ja ir iespēja slēpot – izcili! Slēpošana nodrošina ritmiskas kustības, kas ir svarīgas bērna valodas attīstībai. Slēpes ir dārgs prieks, bet lieliski noderēs arī pastaiga pa mežu vai parku ar brišanu pa sniegu (varbūt pēc eglītes?). Jāatceras par piemērotu apģērbu: viegls, vairākās kārtās, brīvs. Kad no kārtējās kupenas esat ārā, mazliet atvelkot elpu, ar silto dvašu izkausējiet aliņu sniega pelēm (lielisks elpošanas un lūpu vingrinājums). Sniegs nav tikai balts. Uz mazu sekundīti ļaujiet bērnam ar rociņu sniegu pataustīt, būs atkal emocijas un jauni vārdi: auksts, kūst, ledains, viegls, lido, pūkains – tad žigli cimdu rokā! Kurš pirmais uzvilks?

Arī slidot ir labi, bet jābūt drošībai: aizsargķivere, ceļgalu un elkoņu sargi.

Sniegavīra celšana – kas var būt labāks par šo! Darbojas lielā motorika, jāpieliek spēks, veļot un nesot bumbas, rosinām iztēli, un tas viss notiek svaigā gaisā. No rīta varēs ar sniegavīru aprunāties.

Pēc kopīgas darbošanās ārā svaigā gaisā, kad vaidziņos kniebis sals, cimdi aplipuši ar sniega kruzuļiem, bet sejas staro, mājās var uzvārīt vasarā ievākto liepziedu tēju, pasmaržot, papūst, lai ātrāk atdziest, pielikt karotīti medu, tad lēni un nesteidzīgi dzerot tēju pārrunāt, kā diena pavadīta. Pārrunāt ir svarīgi, lai pārliecinātos, vai bērns sapratis notiekošo, kādas emocijas guvis, kādi jauni nosaukumi šodien parādījušies viņa runā. Pārcilāt notikumu secību, lai veidotu bērnam izpratni par laiku: vispirms, ātrāk, pēc tam, vakarā…

Vai zīlītes un dzeņi jau pabaroti? Viņiem ziemā mežā klājas tik grūti, bet varam palīdzēt. Maizes drusciņas un putraimiņi atradīsies katrā mājā. Varbūt tētis vai lielais brālis amatu mācības stundās var uzmeistarot pašiem savu putnu barotavu? Vesels notikums: sēkliņu bēršana, putnu vērošana, rūpes un palīdzība tiem, kas to gaida. Cik daudz dažādu putnu viesojas barotavā? Kad putnu vairāk: no rīta vai pa dienu?

Bērni ir lieliski palīgi dāvanu gatavošanā un iesaiņošanā. Mežā salasītus čiekuriņus var apgleznot ar krāsām, iesiet krāsainās lentītēs un iesaiņot čaukstošā papīrā. Kur nu vēl piparkūku cepšana! Nevajag visu dienu, pietiek ar mazumiņu, lai justu smaržu, garšu un prieku par kopdarbu. Tas ir milzīgs ieguldījums bērna motorikas un emociju attīstībā: pirkstu treniņš krāsojot, mācoties siet lentītes, spiežot vai veidojot formiņas, tinot dāvaniņu – tam nepieciešama liela pirkstu veiklība (bez tās neiztikt zīmēšanā, krāsošanā, rakstīšanā), bet to visu var apgūt darbojoties praktiski.

Ļoti svarīgs ir pieaugušā paraugs! Bērnam teiktie vārdi ir tikai papildinājums tam, ko viņš redz. Ir svarīgi, lai jūsu bērns, dodoties slidot, redz, ka arī jums ir aizsargi, ka arī jūs rūpējaties par drošību, tad viņam tas būs pašsaprotami – tā jādara! Pieaugušā paraugs bērnu iedrošina: re, tētis nobrauca no kalniņa un ir priecīgs, tad jau tas ir kaut kas labs, es arī pamēģināšu!

Pirms Ziemassvētkiem samācieties daudz dzejoļu no galvas! Trenējiet atmiņu kopā ar bērniem!

Nodziediet jauku dziesmu, bērni jums palīdzēs – viņi to prot!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Pacietīgi, metodiski pareizi un ar mīlestību | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

  • sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
  • nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
  • ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
  • neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

  • nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
  • spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
  • grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Dzirde un tās ietekme uz runas un valodas attīstību bērniem | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Dzirde un tās ietekmeApkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.

Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.

Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.

3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.

6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.

Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.

Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.

Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.

Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.

Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:

  • pastaigas laikā aiciniet bērnu klausīties un pateikt, ko viņš dzird (rūcienu, gaiļa dziesmu, vējš šņāc);
  • mājās jautājiet, kur skan radio (istabā, virtuvē);
  • dziedot mainiet balss skanējumu (augstu – smalki, zemu – rupji), lai bērns arī tā pamēģina;
  • dziediet kopā ar bērnu un ritmiski soļojiet vai plaukšķiniet, tā bērns saklausīs ritmu;
  • spēlējiet “Klusos telefonus”: iečukstiet bērnam kādu vārdiņu vai īsu teikumu, lai viņš atkārto;
  • paklaudziniet un lieciet bērnam noteikt, kas šo skaņu taisa, kur skaņa rodas;
  • lieliski derēs “Kuģu lādēšana”: izvēlēties kādu burtu un sakiet vārdus, kuri sākas ar šo burtu (metam bumbu viens otram, tas trenēs arī kustību koordināciju);
  • lielajiem bērniem (5–6 gadi) derēs dažādas vārdu spēles: Vai vārdā skan L? Kur vārdā skan Z: sākumā, vidū vai beigās? Izdomā vārdu, kura vidū ir D! Cik vārdus es pateicu (Man gribas saldējumu.)? Pasaki 3 vārdus! Nosauc vārdu, kurā skan Ā;
  • grāmatu lasīšana: bērnam jāsadzird un jāsaprot, ko lasa vecāki. Atcerieties vienmēr pajautāt vai pārrunāt, ko bērns dzirdējis un sapratis no lasītā.

Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Bērna gatavība 1.klasei | Kam jāpievērš uzmanība?

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Bērna gatavība 1.klaseiStrauji tuvojas septembris, kad daudzi pirmklasnieki sāks mācības skolā. Bet vēl ir pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu bērna gatavību skolai un šo to arī iemācītos vai atkārtotu, lai mācības bērnam būtu patiešām patīkama un rezultatīva nodarbe.
Kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

Iekļaušanās kolektīvā, pašapkalpošanās prasmes.
Vai Jūsu bērns:

  • spēj kontrolēt savu uzvedību atbilstoši situācijai;
  • labprāt darbojas kopā ar citiem bērniem;
  • prot patstāvīgi saģērbties, attaisa un aiztaisa rāvējslēdzējus, pogas, sasien un atsien lentas, aukliņas;
  • labprāt organizē savu darbavietu, uztur tajā kārtību;
  • spēj patstāvīgi paēst- arī kopā ar citiem bērniem;
  • parāda izpratni par drošību uz ielas un mājās;
  • patstāvīgi var aiziet uz skolu un no skolas uz mājām.

Valodas attīstība.
Vai Jūsu bērns:

  • runā skaidri, saprotami gan ģimenes locekļiem, gan citiem cilvēkiem;
  • prot ieklausīties citu teiktajā;
  • runā gramatiski pareizus teikumus, saskaņojot vārdus dzimtē, skaitlī, locījumā;
  • atstāsta zināmas pasakas, atceras zināmas tautas dziesmas, dzejoļus, uzdod un min mīklas;
  • prot stāstīt par sevi un ģimeni;
  • zina savu mājas adresi;
  • nosauc svētkus un pastāsta par to svinēšanas tradīcijām;
  • stāsta par attēlu vai attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību;
  • saklausa un nosauc, kāda skaņa ir vārda sākumā, vidū un beigās, saklausa skaņu secību vārdā, spēj tās nosaukt pēc kārtas;
  • lasa zilbes, vienkāršus 1–2 zilbju vārdus, saprot izlasīto;
  • labprāt dzied un piedalās rotaļās;
  • apguvis dažus deju soļus (palēcienu, polku);
  • ritmiski soļo, lec, iet mūzikas pavadījumā.

Rēķināšanas prasmes.
Vai Jūsu bērns:

  • spēj skaitīt vismaz līdz 10 un no 10 līdz 0;
  • pazīst ciparus;
  • spēj pastāstīt par priekšmetu atrašanās vietu, lielumu, formu, krāsu;
  • darbojoties ar kociņiem, pirkstiem, akmentiņiem, izprot saskaitīšanu un atņemšanu;
  • nosauc nedēļas dienas pareizā secībā, zina datumu, pazīst pulksteni;
  • zina savas vārda un dzimšanas dienas datumus;
  • pazīst un nosauc ģeometriskās figūras.

Rokdarbi.
Vai Jūsu bērns:

  • pareizi tur zīmuli, otu, krītiņus un spēj patstāvīgi darboties ar tiem;
  • prot locīt, rullēt, satīt papīru;
  • prot tīt aukliņas un pīt pīnītes;
  • prot griezt ar šķērēm.

Fiziskā attīstība.
Vai Jūsu bērns:

  • soļo, skrien, lec;
  • ikdienā aktīvs, daudz kustas un nebaidās no ūdens, prot peldēt;
  • met un ķer bumbu;
  • spēj noturēt līdzsvaru, stāvot un lecot uz abām un vienas kājas;
  • prot braukt ar divriteni.

Ja rodas jautājumi vai neskaidrības- droši kontaktējieties ar mani.

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Šoreiz par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam …

Bērna runa veidojas pieaugušo valodas ietekmē, un lielā mērā tā atkarīga no:

  • bērna veselības;
  • audzināšanas un mācībām;
  • labvēlīgas valodas vides ģimenē, bērnu dārzā, skolā.

Runas attīstībai nepieciešama:

  • laba runas orgānu muskulatūras darbība (mēles, žokļu, lūpu);
  • laba dzirde;
  • pozitīvs kontakts ar ģimenes locekļiem, draugiem, skolotājiem.

Vecākiem savi bērni parasti ir paši labākie, gudrākie, skaistākie.
Reizēm pietrūkst vēlamās objektivitātes novērtējumam. Šo to būtisku, ikdienas steigā vecāki nepamana, tāpēc piedāvāju mazliet palūkoties uz bērnu no malas ar profesionālu logopēda skatu – izvērtēt un salīdzināt bērna runas un valodas attīstības līmeni, atkarībā no bērna vecuma.
Sasniedzot 2 gadu vecumu, bērns zina un prot nosaukt savu vārdu. Bez grūtībām košļā cietu barību. Pēta apkārtējo pasauli lienot, rāpjoties, kāpjot, pārbīdot lietas, ir kustīgs. Labprāt meklē paslēptas lietas. Savā runā pareizi izrunā skaņas a, o, u, m, p, b, S, Z, L, n, l, d, t, v, f. Bieži skaņas R, L tiek izlaistas vai to vietā runātas citas skaņas (RATI – LATI; LAIME – VAIME). Par to nevajadzētu satraukties, tas ir normāli. Prot atdarināt dzīvnieku skaņas, mēģina runāt dažādās intonācijās (vilks – zemā balsī, zaķītis – smalkā). Šajā vecumā bērns spēj norādīt uz ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir 50 – 300 vārdu. Bērns kopē vecāku teikto, atkārto. Teikumos ir divi, trīs vārdi. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus (Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!), izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, man. Bērns atkārto divus nosauktos skaitļus pareizā secībā. Bērns saprot darbības (Parādi, kurš sēž? kurš stāv?). Labprāt skatās grāmatu ilustrācijas.

Šie, protams, nav vienīgie un absolūtie kritēriji.
Tā kā katrs bērns attīstās un aug individuāli, pastāv atkāpes no iepriekš minētajām normām. Katru vecāku pamanīto atkāpi ieteicams vispirms apspriest ar sava bērna audzinātāju, kura zina bērnu ikdienā. Var arī doties uzreiz pie speciālista – ģimenes ārsta, logopēda, psihologa, ortodonta (zobu rindu sakodiena speciālists), lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit patiešām labi, vai veiktu speciālista piedāvātos ieteikumus, lai bērnam palīdzētu.

Ko darīt ģimenē?
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (NEKĀP UZ KRĒSLA! NEAIZTIEC LAMPU!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas. Ļaujiet bērnam palīdzēt viņu saģērbt, noģērbt vai šo to uzvilkt pašam. Runājiet vienā acu līmenī, nevis “no augšas”, darbojieties kopā ar bērnu uz grīdas, tā likvidēsiet augumu un vecumu starpību, būsiet bērnam “savējais”, saruna kļūs kvalitatīvāka. Ietērpiet savas darbības vārdos, stāstiet un jautājiet bērnam par visu, kas apkārt. Bērnam pietiek tikai ar 4 – 5 rotaļlietām, jo daudz rotaļlietu rada grūtības koncentrēties. Skatieties bilžu grāmatas (re, sunītis sēž. Ko dara sunītis? Lielais suns guļ. Parādi, kur guļ sunītis. Kā saka sunītis? Kur mūsu Dino?). Lasiet grāmatas (sāciet ar mazumiņu – 5 minūtēm) nesteidzoties, izteiksmīgi, papildiniet lasīto ar žestiem. Domājiet, ko runājat bērna klātbūtnē, bērns dzird, saprot un atkārto (audzinātājai nav jāzina, ka jums ģimenē 3 mēnešus nav seksa vai kas tamlīdzīgs J.

Ne no kā nekas neradīsies. Bērna attīstībā jāiegulda nopietns darbs – darīsim to visi kopā!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Logopēdija – svarīga mūsu bērniem!

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Logopēdija – svarīga mūsu bērniem!Sveicināti!

Par logopēdijas nozīmi mūsu bērnu attīstībā …

Esam veiksmīgi sagaidījuši 1.septembri.
Jauns mācību gads un jaunas iespējas bērniem un vecākiem – iespējas, neskatoties uz dziļo krīzi un nebūšanām mūsu valstī. Lai mums visiem veicas šīs iespējas saskatīt un izmantot!

Daudzi bērni uzsāks mācības, citi turpinās. Ir bērni, kuriem mācīties ir viegli, bet ir bērni, kuriem nepieciešama palīdzība un lielāka uzmanība: no skolotāja, no vecākiem, no psihologa – arī no logopēda.

Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība (runāšana, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana), tad palīdz logopēds.

Pašlaik skolās, reformējot izglītības sistēmu un ekonomējot līdzekļus, logopēdam atstātas daudz mazākas iespējas strādāt un palīdzēt bērniem. Logopēdija, kā nozare, mūsu valstī jau tā līdz šim bijusi pabērna lomā, bet pašreiz izskatās, ka tā Latvijā tiek pamazām likvidēta pavisam… Vienlaicīgi, bērnu skaits, kuriem būtu noteikti nepieciešama logopēda palīdzība, ar katru mācību gadu pieaug! …

Valoda ir neaizstājama visās jomās. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, rakstot, klausoties… Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Tā kā katram bērnam iespējamais traucējums un tā izpausmes ir dažādas, tad nevar tā vienkārši apvienot visus bērnus ar valodas traucējumiem vienā grupā, neskatoties uz to, ka bērni ir vienā vecumā, mācās vienā klasē utt. Individuāli plānots darbs ir logopēda darba pamatā, kas ātrāk un veiksmīgāk nes rezultātu.

Logopēda nodarbībās bērni ne tikai raksta diktātus, kā to bieži nākas dzirdēt. Speciālists izveido kompleksu mācīšanās plānu: nodarbības bērnam, ieteikumus vecākiem un skolotājiem, citu nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu – tā tam būtu jābūt.
Nodarbībās bērni vingro, lai attīstītu muskulatūru, dzied, lai mācītos saklausīt skaņas un to atšķirības, “darbina” pirkstus, lai varētu izpildīt sīkas kustības, piemēram, rakstot, klausās un mācās sadzirdēt, domā, vingrina atmiņu, uzmanību, iztēli, runā un mācās pateikt, skaidrot, pamatot, raksta, rēķina… un katram bērnam tas norit citādi.

Kāpēc vispār vajag logopēdu? Varbūt pietiek, ja tikai skolotājs mācīs bērnus? Skolotājs klasē strādā ar bērnu grupu, bet katra valodas problēma ir individuāla un specifiska lieta, kuru efektīvi diagnosticēt un koriģēt varēs tikai attiecīgi sagatavots, gudrs un erudīts speciālists – LOGOPĒDS.

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Par logopēdiju – par šo to …

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Par logopēdijuVispārēja informācija.

Logopēdija ir zinātne par cilvēku runas un valodas traucējumiem, to cēloņiem, novēršanu un speciālās apmācības un audzināšanas paņēmieniem.

Logopēds ir valodas, runas korekcijas pedagogs, kas nodarbojas ar valodas un runas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem.

Statistika liecina, ka 15–20% sākumskolas skolēniem ir valodas un runas problēmas.

Ja vecāku darbs ar bērnu mājas apstākļos nedod vēlamos rezultātus, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Jebkurā situācijā jāmeklē logopēda palīdzība pēc iespējas agrāk, lai profesionāli izvērtētu valodas traucējumu un pēc iespējas īsākā laikā to novērstu vai kompensētu.

Reizēm vecāki un apkārtējie nepamana valodas un runas traucējumus bērniem, jo no bērna neviens neprasa konkrētu rezultātu. Vērojami gadījumi, kad vecāki gaida un domā, ka ar laiku šīs problēmas izzudīs vai atrisināsies pašas no sevis. Vecāku cerības attaisnojas reti. Šādās situācijās jāatceras, ka laiks iet, un valodas traucējums kavē bērna runas attīstību.

Skolā valodas un runas attīstības traucējumi negatīvi atsaucas uz mācību procesu. Vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek un bērnam rodas nepatika mācīties, grūti iemācīties uzdoto un parādās kļūdainas lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pazīmes.

Valodas, runas attīstības traucējumu novēršanā un korekcijā svarīgs ir arī bērna vispārējais veselības stāvoklis un labvēlīga un optimistiska mājas vide.

Nepieciešamā logopēdijas nodarbību intensitāte atkarīga no valodas traucējuma veida, pacienta individuālajām spējām un ģimenes atbalsta mājās.

Kādos gadījumos būtu vēlams meklēt logopēda palīdzību?

  • Ja pirmsskolas vecuma bērns: vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā “savā” valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu.
  • Ja skolas vecuma bērns: izrāda noturīgu nepatiku pret mācību procesu, mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaini lasa, raksta un rēķina.

Kā palīdzēt savam bērnam apgūt valodu un runu?

  • Spēlējiet tās spēles, kas vienlaikus attīsta valodu un kustības.
  • Runājiet ar bērnu skaidri un lēni.
  • Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas.
  • Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja.
  • Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā.
  • Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam.
  • Jautājiet bērnam bieži. Uzdodiet tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu.
  • Lasiet bērnam grāmatas, kamēr vien viņš to vēlas.
  • Palūdziet, lai bērns jums izlasa rakstu no avīzes, žurnāla, lappusi grāmatā.
  • Miniet kopā ar bērnu dažādas mīklas.
  • Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi.
  • Ļaujiet bērnam uzrakstīt nepieciešamo pirkumu sarakstu ģimenei.
  • Sastādiet ēdienu receptes, ļaujiet bērnam tās pierakstīt.
  • Māciet bērnam rakstīto precīzi izlasīt.
  • Uzticiet bērnam rakstīt apsveikumu kartiņas tuviem cilvēkiem.
  • Pielietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas māsas, brāļa vārds?…) un motivējiet bērnu.
  • Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu veicinošus apstākļus.
  • Ja process nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā vēlētos, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Iespējamās valodas un runas attīstības traucējumu sekas:

  • pirmsskolas vecuma bērniem: bērns vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā “savā” valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu;
  • skolas vecuma bērniem: bērnam rodas nepatika pret mācību procesu, vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaina lasīšana, rakstīšana un rēķināšana.

Orientējošā logopēda nodarbību struktūra (katram bērnam tiek plānotas individuāli):

  • sajūtu pieredzes bagātināšana;
  • skaņu izrunas mācīšana, precizēšana  un to diferencēšana;
  • prasmes orientēties plaknē, telpā, apkārtnē attīstīšana;
  • dialoga ar pieaugušo veidošana;
  • pirkstu sīkās muskulatūras attīstīšana;
  • artikulācijas aparāta (mēles, lūpu, u.c.) vingrināšana;
  • vārdu krājuma paplašināšana;
  • saistītās runas attīstīšana;
  • elementāru gramatikas likumu apguve;
  • fonemātiskās, jeb runas dzirdes attīstīšana;
  • elpošanas un balss aparāta nostiprināšana;
  • runas instrukciju izpratnes veidošana;
  • mācīšanās stāstīt un izteiksmīgas runas veidošana;
  • domāšanas procesa attīstības veicināšana.
ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Kā organizēt veiksmīgu mācību darbu?

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Kā organizēt veiksmīgu mācību darbu?Mācības ir svarīgs, nopietns, laik’ un darbietilpīgs process. Visi vēlamies, lai procesa rezultātā bērns izaug par pozitīvu līderi, pilnu galvu gudrām lietām, attapīgs un patstāvīgs. Vai mācības skolā to spēj nodrošināt? Spēj, ja vien skolotājs ir ar “Lielo burtu”, atbalstoši vecāki un darboties gribošs bērns.

Kā veidot veiksmīgu mācību darbu?
Bērns jāattīsta un jāmāca kā viens veselums. Muskuļi un prāts jādarbina reizē. Tas nozīmē, ka matemātiskās prasmes, valodas attīstība jābīda uz priekšu kopā ar atmiņas trenēšanu, kustību koordināciju un iztēles veicināšanu. Izklausīsies muļķīgi, ja kāds paziņos, ka tagad audzēsim tikai vienu kāju, otru mazliet vēlāk un pārējās ķermeņa daļas pēc tam.
Svarīgi nenokavēt piemērotāko brīdi mācībām. Tāpat kā neņemsim bērnu klēpī 18 gadu vecumā, lai viņu iemidzinātu vai atvieglotu klepošanu. Tieši tāpat nemācīsim lasīt, ģērbties, pašam mazgāties, kad viņš būs atradis savu pirmo darbavietu.
Bērns savā attīstībā nestāv uz vietas ne mirkli. Ja mums nebūs laika, bērna attīstībā būs robs.

“Darbs pagaidīs, kamēr bērnam rādīsim varavīksni, bet varavīksne negaidīs, kamēr strādāsim”, teicis kāds prātīgs vīrs.

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Vingrini prātu, kļūsti gudrāks!

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Vingrini prātu, kļūsti gudrāks!Ne tikai speciālisti Jums var palīdzēt – ļoti daudz noteikti spējat izdarīt Jūs paši!

Daži piemēri:

  • vasarā ir tik daudz garšīgu produktu, kas veicina smadzeņu darbību- piemēram, ogas, spināti, brokoļi un citi zaļie lapu dārzeņi;
  • teiciens “Veselā miesā – vesels gars” joprojām ir spēkā, tāpēc veselīga uztura paradumi ir jāpapildina ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Sporta nodarbības ne tikai pasargā organismu no slimībām, stiprinot imūno sistēmu, bet arī paātrina asins piegādi smadzenēm;
  • pārmaiņas pēc veic darbības ar otru roku, piemēram, krāso, raksti, ēd, tīri zobus;
  • mēģini veikt ierastu darbību ar aizvērtām acīm, piemēram, aiztaisi kurpes, izņem salveti no paciņas, atslēdz durvis, un tādējādi centies likt lietā citus maņu orgānus: tausti, dzirdi;
  • saliec puzli;
  • uzspēlē šahu, dambreti, kādu galda spēli vai kārtis;
  • mācies spēlēt kādu mūzikas instrumentu;
  • apmeklē kādu pulciņu, lai uzzinātu vairāk par to, kas tevi interesē;
  • apmeklē izstādi vai muzeju, centies iegaumēt visu, ko redzi;
  • risini krustvārdu mīklas;
  • ejot, izvēlies citus ceļus nekā parasti, lai nokļūtu pie galamērķa;
  • katru dienu mācies jaunus vārdus svešvalodā;
  • katru mēnesi izlasi vismaz divas grāmatas;
  • iemācies dziesmas vārdus vai dzejoli;
  • pamēģini lasīt tekstu skaļā balsī, kad tas apgriezts otrādi.
ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde