Ziemas olimpiskās spēles ir noslēgušās. Mūsu sportisti tajās ir uzrādījuši tiešām vērā ņemamus rezultātus. Bet kur panākumi, tur arī uzreiz jautājums par sporta nākotni, par treniņu iespējām bērniem un jauniešiem, par sporta izglītību Latvijā.
Vai miljoni, kas tiek tērēti vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijai, sasniedz mērķi?
Ar ko jāsāk un kas jāzina jaunietim, kurš pieņēmis lēmumu studēt ārpus Latvijas? Kā izvēlēties augstskolu, kam pievērst uzmanību un kā pārliecināties par savu gatavību mācīties un dzīvot ārzemēs?
Viens uz bērnudārzu aiziet dziedādams gadu vecs, cits nevar un nevar iejusties bērnudārza atmosfērā, lai arī dārziņu sāk apmeklēt vecumā, kuru zinātāji sauc par veiksmīgāko …
Ja sporta stundas ir domātas bērna fiziskai attīstībai, tad kāpēc nereti tieši šīs stundas jaunieši labprāt nobasto? Kas ir svarīgākais sporta stundās – normatīvi, vai gūtais prieks?
Neviens bez autoritātēm un varoņiem neizaug. Diez vai Raiņa Antiņš ir šodienas jauniešu autoritāte, drīzāk Renārs Kaupers, Krištianu Ronaldu, vai Lady Gaga …
Ja bērnam jādodas uz slimnīcu, vecākiem svarīgi saglabāt mieru, bet jo būtiskāk ir sagatavot mazo pacientu, nemānot viņu un nemelojot.
Skolas un draugu maiņa bērniem nekad nav viegla, jo īpaši, ja šīs pārmaiņas ietver pārcelšanos uz dzīvi citā valstī ar svešu valodu un kultūru. Ar kādām grūtībām sastopas latviešu skolēni Anglijas skolās, un kā latviešu skolās iejūtas bērni, kas atgriežas no Anglijas?
Aizstāvība kūpinājumiem ir aizstāvība mūsu dzīves veidam. Kas notiks ar līdzšinējiem kūpinājumiem, un vai mums Latvijā vēl būs kūpinātas vistas un dažādi citi tamlīdzīgi produkti?