Tag Archives: Logopēds Ilona Tropa

Par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Šoreiz par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam …

Bērna runa veidojas pieaugušo valodas ietekmē, un lielā mērā tā atkarīga no:

  • bērna veselības;
  • audzināšanas un mācībām;
  • labvēlīgas valodas vides ģimenē, bērnu dārzā, skolā.

Runas attīstībai nepieciešama:

  • laba runas orgānu muskulatūras darbība (mēles, žokļu, lūpu);
  • laba dzirde;
  • pozitīvs kontakts ar ģimenes locekļiem, draugiem, skolotājiem.

Vecākiem savi bērni parasti ir paši labākie, gudrākie, skaistākie.
Reizēm pietrūkst vēlamās objektivitātes novērtējumam. Šo to būtisku, ikdienas steigā vecāki nepamana, tāpēc piedāvāju mazliet palūkoties uz bērnu no malas ar profesionālu logopēda skatu – izvērtēt un salīdzināt bērna runas un valodas attīstības līmeni, atkarībā no bērna vecuma.
Sasniedzot 2 gadu vecumu, bērns zina un prot nosaukt savu vārdu. Bez grūtībām košļā cietu barību. Pēta apkārtējo pasauli lienot, rāpjoties, kāpjot, pārbīdot lietas, ir kustīgs. Labprāt meklē paslēptas lietas. Savā runā pareizi izrunā skaņas a, o, u, m, p, b, S, Z, L, n, l, d, t, v, f. Bieži skaņas R, L tiek izlaistas vai to vietā runātas citas skaņas (RATI – LATI; LAIME – VAIME). Par to nevajadzētu satraukties, tas ir normāli. Prot atdarināt dzīvnieku skaņas, mēģina runāt dažādās intonācijās (vilks – zemā balsī, zaķītis – smalkā). Šajā vecumā bērns spēj norādīt uz ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir 50 – 300 vārdu. Bērns kopē vecāku teikto, atkārto. Teikumos ir divi, trīs vārdi. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus (Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!), izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, man. Bērns atkārto divus nosauktos skaitļus pareizā secībā. Bērns saprot darbības (Parādi, kurš sēž? kurš stāv?). Labprāt skatās grāmatu ilustrācijas.

Šie, protams, nav vienīgie un absolūtie kritēriji.
Tā kā katrs bērns attīstās un aug individuāli, pastāv atkāpes no iepriekš minētajām normām. Katru vecāku pamanīto atkāpi ieteicams vispirms apspriest ar sava bērna audzinātāju, kura zina bērnu ikdienā. Var arī doties uzreiz pie speciālista – ģimenes ārsta, logopēda, psihologa, ortodonta (zobu rindu sakodiena speciālists), lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit patiešām labi, vai veiktu speciālista piedāvātos ieteikumus, lai bērnam palīdzētu.

Ko darīt ģimenē?
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (NEKĀP UZ KRĒSLA! NEAIZTIEC LAMPU!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas. Ļaujiet bērnam palīdzēt viņu saģērbt, noģērbt vai šo to uzvilkt pašam. Runājiet vienā acu līmenī, nevis “no augšas”, darbojieties kopā ar bērnu uz grīdas, tā likvidēsiet augumu un vecumu starpību, būsiet bērnam “savējais”, saruna kļūs kvalitatīvāka. Ietērpiet savas darbības vārdos, stāstiet un jautājiet bērnam par visu, kas apkārt. Bērnam pietiek tikai ar 4 – 5 rotaļlietām, jo daudz rotaļlietu rada grūtības koncentrēties. Skatieties bilžu grāmatas (re, sunītis sēž. Ko dara sunītis? Lielais suns guļ. Parādi, kur guļ sunītis. Kā saka sunītis? Kur mūsu Dino?). Lasiet grāmatas (sāciet ar mazumiņu – 5 minūtēm) nesteidzoties, izteiksmīgi, papildiniet lasīto ar žestiem. Domājiet, ko runājat bērna klātbūtnē, bērns dzird, saprot un atkārto (audzinātājai nav jāzina, ka jums ģimenē 3 mēnešus nav seksa vai kas tamlīdzīgs J.

Ne no kā nekas neradīsies. Bērna attīstībā jāiegulda nopietns darbs – darīsim to visi kopā!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Logopēdija – svarīga mūsu bērniem!

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Logopēdija – svarīga mūsu bērniem!Sveicināti!

Par logopēdijas nozīmi mūsu bērnu attīstībā …

Esam veiksmīgi sagaidījuši 1.septembri.
Jauns mācību gads un jaunas iespējas bērniem un vecākiem – iespējas, neskatoties uz dziļo krīzi un nebūšanām mūsu valstī. Lai mums visiem veicas šīs iespējas saskatīt un izmantot!

Daudzi bērni uzsāks mācības, citi turpinās. Ir bērni, kuriem mācīties ir viegli, bet ir bērni, kuriem nepieciešama palīdzība un lielāka uzmanība: no skolotāja, no vecākiem, no psihologa – arī no logopēda.

Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība (runāšana, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana), tad palīdz logopēds.

Pašlaik skolās, reformējot izglītības sistēmu un ekonomējot līdzekļus, logopēdam atstātas daudz mazākas iespējas strādāt un palīdzēt bērniem. Logopēdija, kā nozare, mūsu valstī jau tā līdz šim bijusi pabērna lomā, bet pašreiz izskatās, ka tā Latvijā tiek pamazām likvidēta pavisam… Vienlaicīgi, bērnu skaits, kuriem būtu noteikti nepieciešama logopēda palīdzība, ar katru mācību gadu pieaug! …

Valoda ir neaizstājama visās jomās. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, rakstot, klausoties… Ja bērnam ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Tā kā katram bērnam iespējamais traucējums un tā izpausmes ir dažādas, tad nevar tā vienkārši apvienot visus bērnus ar valodas traucējumiem vienā grupā, neskatoties uz to, ka bērni ir vienā vecumā, mācās vienā klasē utt. Individuāli plānots darbs ir logopēda darba pamatā, kas ātrāk un veiksmīgāk nes rezultātu.

Logopēda nodarbībās bērni ne tikai raksta diktātus, kā to bieži nākas dzirdēt. Speciālists izveido kompleksu mācīšanās plānu: nodarbības bērnam, ieteikumus vecākiem un skolotājiem, citu nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu – tā tam būtu jābūt.
Nodarbībās bērni vingro, lai attīstītu muskulatūru, dzied, lai mācītos saklausīt skaņas un to atšķirības, “darbina” pirkstus, lai varētu izpildīt sīkas kustības, piemēram, rakstot, klausās un mācās sadzirdēt, domā, vingrina atmiņu, uzmanību, iztēli, runā un mācās pateikt, skaidrot, pamatot, raksta, rēķina… un katram bērnam tas norit citādi.

Kāpēc vispār vajag logopēdu? Varbūt pietiek, ja tikai skolotājs mācīs bērnus? Skolotājs klasē strādā ar bērnu grupu, bet katra valodas problēma ir individuāla un specifiska lieta, kuru efektīvi diagnosticēt un koriģēt varēs tikai attiecīgi sagatavots, gudrs un erudīts speciālists – LOGOPĒDS.

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Par logopēdiju – par šo to …

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Par logopēdijuVispārēja informācija.

Logopēdija ir zinātne par cilvēku runas un valodas traucējumiem, to cēloņiem, novēršanu un speciālās apmācības un audzināšanas paņēmieniem.

Logopēds ir valodas, runas korekcijas pedagogs, kas nodarbojas ar valodas un runas traucējumu novēršanu bērniem un pieaugušajiem.

Statistika liecina, ka 15–20% sākumskolas skolēniem ir valodas un runas problēmas.

Ja vecāku darbs ar bērnu mājas apstākļos nedod vēlamos rezultātus, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Jebkurā situācijā jāmeklē logopēda palīdzība pēc iespējas agrāk, lai profesionāli izvērtētu valodas traucējumu un pēc iespējas īsākā laikā to novērstu vai kompensētu.

Reizēm vecāki un apkārtējie nepamana valodas un runas traucējumus bērniem, jo no bērna neviens neprasa konkrētu rezultātu. Vērojami gadījumi, kad vecāki gaida un domā, ka ar laiku šīs problēmas izzudīs vai atrisināsies pašas no sevis. Vecāku cerības attaisnojas reti. Šādās situācijās jāatceras, ka laiks iet, un valodas traucējums kavē bērna runas attīstību.

Skolā valodas un runas attīstības traucējumi negatīvi atsaucas uz mācību procesu. Vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek un bērnam rodas nepatika mācīties, grūti iemācīties uzdoto un parādās kļūdainas lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pazīmes.

Valodas, runas attīstības traucējumu novēršanā un korekcijā svarīgs ir arī bērna vispārējais veselības stāvoklis un labvēlīga un optimistiska mājas vide.

Nepieciešamā logopēdijas nodarbību intensitāte atkarīga no valodas traucējuma veida, pacienta individuālajām spējām un ģimenes atbalsta mājās.

Kādos gadījumos būtu vēlams meklēt logopēda palīdzību?

  • Ja pirmsskolas vecuma bērns: vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā “savā” valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu.
  • Ja skolas vecuma bērns: izrāda noturīgu nepatiku pret mācību procesu, mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaini lasa, raksta un rēķina.

Kā palīdzēt savam bērnam apgūt valodu un runu?

  • Spēlējiet tās spēles, kas vienlaikus attīsta valodu un kustības.
  • Runājiet ar bērnu skaidri un lēni.
  • Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas.
  • Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja.
  • Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā.
  • Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam.
  • Jautājiet bērnam bieži. Uzdodiet tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu.
  • Lasiet bērnam grāmatas, kamēr vien viņš to vēlas.
  • Palūdziet, lai bērns jums izlasa rakstu no avīzes, žurnāla, lappusi grāmatā.
  • Miniet kopā ar bērnu dažādas mīklas.
  • Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi.
  • Ļaujiet bērnam uzrakstīt nepieciešamo pirkumu sarakstu ģimenei.
  • Sastādiet ēdienu receptes, ļaujiet bērnam tās pierakstīt.
  • Māciet bērnam rakstīto precīzi izlasīt.
  • Uzticiet bērnam rakstīt apsveikumu kartiņas tuviem cilvēkiem.
  • Pielietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas māsas, brāļa vārds?…) un motivējiet bērnu.
  • Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu veicinošus apstākļus.
  • Ja process nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā vēlētos, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

Iespējamās valodas un runas attīstības traucējumu sekas:

  • pirmsskolas vecuma bērniem: bērns vēlu sāk runāt, skaņas izrunā nepareizi, vai kādu skaņu neizrunā nemaz, runā “savā” valodā, kuru saprot tikai ģimenē, neizprot apkārtējo runu;
  • skolas vecuma bērniem: bērnam rodas nepatika pret mācību procesu, vecāki redz, ka bērns mācās, taču rezultāts izpaliek- grūti iemācīties uzdoto, kļūdaina lasīšana, rakstīšana un rēķināšana.

Orientējošā logopēda nodarbību struktūra (katram bērnam tiek plānotas individuāli):

  • sajūtu pieredzes bagātināšana;
  • skaņu izrunas mācīšana, precizēšana  un to diferencēšana;
  • prasmes orientēties plaknē, telpā, apkārtnē attīstīšana;
  • dialoga ar pieaugušo veidošana;
  • pirkstu sīkās muskulatūras attīstīšana;
  • artikulācijas aparāta (mēles, lūpu, u.c.) vingrināšana;
  • vārdu krājuma paplašināšana;
  • saistītās runas attīstīšana;
  • elementāru gramatikas likumu apguve;
  • fonemātiskās, jeb runas dzirdes attīstīšana;
  • elpošanas un balss aparāta nostiprināšana;
  • runas instrukciju izpratnes veidošana;
  • mācīšanās stāstīt un izteiksmīgas runas veidošana;
  • domāšanas procesa attīstības veicināšana.
ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Kā organizēt veiksmīgu mācību darbu?

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Kā organizēt veiksmīgu mācību darbu?Mācības ir svarīgs, nopietns, laik’ un darbietilpīgs process. Visi vēlamies, lai procesa rezultātā bērns izaug par pozitīvu līderi, pilnu galvu gudrām lietām, attapīgs un patstāvīgs. Vai mācības skolā to spēj nodrošināt? Spēj, ja vien skolotājs ir ar “Lielo burtu”, atbalstoši vecāki un darboties gribošs bērns.

Kā veidot veiksmīgu mācību darbu?
Bērns jāattīsta un jāmāca kā viens veselums. Muskuļi un prāts jādarbina reizē. Tas nozīmē, ka matemātiskās prasmes, valodas attīstība jābīda uz priekšu kopā ar atmiņas trenēšanu, kustību koordināciju un iztēles veicināšanu. Izklausīsies muļķīgi, ja kāds paziņos, ka tagad audzēsim tikai vienu kāju, otru mazliet vēlāk un pārējās ķermeņa daļas pēc tam.
Svarīgi nenokavēt piemērotāko brīdi mācībām. Tāpat kā neņemsim bērnu klēpī 18 gadu vecumā, lai viņu iemidzinātu vai atvieglotu klepošanu. Tieši tāpat nemācīsim lasīt, ģērbties, pašam mazgāties, kad viņš būs atradis savu pirmo darbavietu.
Bērns savā attīstībā nestāv uz vietas ne mirkli. Ja mums nebūs laika, bērna attīstībā būs robs.

“Darbs pagaidīs, kamēr bērnam rādīsim varavīksni, bet varavīksne negaidīs, kamēr strādāsim”, teicis kāds prātīgs vīrs.

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Vingrini prātu, kļūsti gudrāks!

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Vingrini prātu, kļūsti gudrāks!Ne tikai speciālisti Jums var palīdzēt – ļoti daudz noteikti spējat izdarīt Jūs paši!

Daži piemēri:

  • vasarā ir tik daudz garšīgu produktu, kas veicina smadzeņu darbību- piemēram, ogas, spināti, brokoļi un citi zaļie lapu dārzeņi;
  • teiciens “Veselā miesā – vesels gars” joprojām ir spēkā, tāpēc veselīga uztura paradumi ir jāpapildina ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Sporta nodarbības ne tikai pasargā organismu no slimībām, stiprinot imūno sistēmu, bet arī paātrina asins piegādi smadzenēm;
  • pārmaiņas pēc veic darbības ar otru roku, piemēram, krāso, raksti, ēd, tīri zobus;
  • mēģini veikt ierastu darbību ar aizvērtām acīm, piemēram, aiztaisi kurpes, izņem salveti no paciņas, atslēdz durvis, un tādējādi centies likt lietā citus maņu orgānus: tausti, dzirdi;
  • saliec puzli;
  • uzspēlē šahu, dambreti, kādu galda spēli vai kārtis;
  • mācies spēlēt kādu mūzikas instrumentu;
  • apmeklē kādu pulciņu, lai uzzinātu vairāk par to, kas tevi interesē;
  • apmeklē izstādi vai muzeju, centies iegaumēt visu, ko redzi;
  • risini krustvārdu mīklas;
  • ejot, izvēlies citus ceļus nekā parasti, lai nokļūtu pie galamērķa;
  • katru dienu mācies jaunus vārdus svešvalodā;
  • katru mēnesi izlasi vismaz divas grāmatas;
  • iemācies dziesmas vārdus vai dzejoli;
  • pamēģini lasīt tekstu skaļā balsī, kad tas apgriezts otrādi.
ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Bērnu runas pērlītes

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze

bērnu runas pērlītes logopēde ilona tropa

Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!

  • Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
  • Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
  • Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
  • Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
  • “Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
  • “Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
  • Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
  • Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
  • “Ezim ir asakas uz augšu.”
  • “Ja es godīgi pasaku…”
  • Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
  • “Tas nav pa īsto!”
ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde