Tag Archives: Logopēds bērniem un pieaugušajiem
Ventspils logopēdi Valmierā
Ventspils logopēdi ciemos pie Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības
Valmieras pilsētas 3.pirmsskolas izglītības iestādē “Sprīdītis”
Valmieras sākumskola | Logopēde
Lasīšanas pasākums Strenčos 24-10-2013
Lasīšanas pasākums sākumskolas skolēniem “Lasīt ir stilīgi”
Jau pavisam drīz skolēniem sāksies rudens brīvlaiks. Tā kā paveikts pietiekoši daudz, ir pamats svinēt svētkus. Šogad sākumskolā īpaša uzmanība tiek veltīta lasīšanai, un 24.oktobrī notika pirmie svētki „Lasīt ir stilīgi!”. Visi pulcējas sākumskolas gaitenī un ieņem vietas. Pēc dzejoļu noklausīšanās un mazas pasapņošanas sākas komandu veidošana. Skolotāja Marika aicina 4.klases skolēnus par komandu kapteiņiem. Līva, Artūrs, Karīna un Liāna, ievērojot kārtību, aicina savos pulciņos dalībniekus no visām klasēm. Drošāk justies, ja skolotājs blakus, tāpēc katrā komandā darbu palīdzēs organizēt arī skolotājas: Marika, Solvita B., Gunta, Solvita T. Komandas ir gatavas darbam! Pirmais uzdevums ir ļoti atbildīgs: izlasīt tekstu par 2013.gada Latvijas kukaini – smiltājsiseni. Jābūt uzmanīgam, jo jālasa viens vārds, jāskatās līdzi, lai savu lasīto nenokavētu un komanda būtu pirmā! Izdodas labi, smiltājsisenis iepazīts. Vēl tikai jāatbild uz jautājumiem, jo svarīgi ir ne tikai veikli izlasīt, bet arī perfekti saprast lasīto. Skolotāja Gunta aicina tekstā atrast garāko vārdu un īsāko teikumu. Te nu sākas domstarpības: kas ir teikums, cik tajā vārdu? Bet rezultāts neizpaliek, visas komandas ar uzdevumu tiek galā.
Pasākumi notiks visa mācību gada garumā, jo ne jau vienā dienā var izlemt, kurš ir stilīgākais lasītājs. Bērniem jākrāj žetoniņi. Pirmo skolotājas Solvitas veidoto žetoniņu saņem gandrīz visi šīs dienas dalībnieki. Un krāšana var sākties! Kāpēc visiem netika kārotā balva? Ne visi vēl prot iejusties svētku dalībnieka lomā: aktīvi piedalīties, netraucēt citus un gūt pozitīvas emocijas. Tas nav viegli, bet izdarāmi, tikai ļoti jācenšas. Brīvlaikā lasīsim grāmatas – jau iesāktas un pavisam jaunas, pirktas veikalā un izvēlētas bibliotēkā. Lasīsim visi: skolotāji, bērni, vecāki. Pēc brīvlaika dalīsimies iespaidos.
Jauku atpūtu!
Valmieras 3PII “Sprīdītis” Rīgā
Valmieras pilsētas 3.PII “Sprīdītis” darbinieki Rīgā
PII “Viršu dārzs” | Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Sestdienas pusdienlaiks Valmierā ir gana jauks un saulains, rudens krāsas manāmas arī pilsētā. “Sprīdīša” kolektīvs pulcējas kopā, lai dotos braucienā uz Rīgu. Klusi un mierīgi čalojot, drīz vien esam Rīgā. Vēl pāris pagriezieni, līkumi, krustojumi un autobuss piestāj pie greznas ēkas Mežaparkā – bērnudārza “Viršu dārzs”. Ir brīvdiena, bet vadītāja Dina Gaide, nežēlojot savu laiku, smaidoša un laipna mūs aicina paciemoties. Zaķu ģimene ir pirmā, kuru sastopam, katros svētkos tā tiek saposta atbilstošos tērpos. Izrādās, ka esam atbraukuši uz pirmo bērnudārzu Rīgā. Savu nosaukumu tas ieguvis tāpēc, ka savā laikā bijušas divas iestādes ar vienādu numuru. Lai vairs nerastos pārpratumi, dārziņš ieguvis nosaukumu “Viršu dārzs”, un darbinieki ļoti cenšas nosaukumu attaisnot, teritorijā veidojot viršu stādījumus.
Vadītājas Dinas prezentācijā varam apskatīt, kāda ēka bijusi pirms renovācijas. Tagad tā ir krāšņa, maigos toņos un mājīgā noformējumā veidota 5stāvu pils. Ielūkojamies katrā telpā. Vadītāja ar aizrautību pastāsta par ikdienas darbu un svētkiem. Bez ierastajiem, kā Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c, īpaši bijuši svētki gan lieliem, gan maziem – “Staro Viršu dārzs!”, kad romantiskās gaismiņas piepildījušas visu bērnudārza teritoriju. Nemanot esam uzkāpuši jau 5.stāvā, kur mūs sagaida gards cienastiņš un skatam paveras skats no āra terases. Uztaisām kopīgu foto, sakām: “Paldies!” vadītājai Dinai Gaidei un dodamies tālāk.
“Ziemeļblāzma” mūs sagaida ar plaši atvērtām durvīm, aicinot ienākt. Varam baudīt meistaru veikumu – atjaunoto kultūras pili. Skaisti, vērts atgriezties, lai baudītu kādu kultūras pasākumu! Varbūt jau “Iļģu” koncertu 11.novembrī? Tuvējā skatu tornī mūs uzvizina lifts. Tā kā laiks ir saulains, redzam Rīgu visā rudens krāšņumā.
Nemanot klāt pievakare. Vecrīgas ieliņās, kā jau ierasts, pastaigājas rīdzinieki un pilsētas viesi. Mēs dodamies uz “Austrumu robežu” baudīt teātra izrādi.
Valmieras sākumskola | Logopēde
Skolotāju diena – svētki katram
Klāt lietus čabinoša diena – svētki skolotājiem, kurus svinam katru gadu oktobra pirmajā svētdienā. Svētku pasākumi notikuši gan ceturtdienas pievakarē pie kafijas tases uz kastaņu rotāta galda un saksofona mūzikas pavadījumā, gan piektdien, saņemot mīļus apsveikumus un pārsteigumus no skolēniem, kam sekojuši draudzīgi braucieni uz Cēsu pili, Salacgrīvu, Likteņdārzu un citām Latvijas vietām. Par svētku dienu to var saukt jebkurš, jo bez mammas pamācībām, tēta piemēra, vecmāmiņas un vectētiņa zināšanām neesam izauguši neviens. Tāpat katrs mācām savus bērnus: stāstām, kā ozols zied pavasarī, ko bites dara vasarā, kad dzērves lido uz dienvidiem un kāpēc mamma mīl tēti. Tāpēc Skolotāju diena ir svētki katram.
Skolotāju ir daudz: latviešu valodas, matemātikas, mūzikas, dejošanas skolotāji, treneri, direktori, klases audzinātāji un citi skolotāji. Šajā saimē ir arī logopēdi, kas ikdienā māca bērnus, attīstot viņu runu un valodu.
Skolotāju dienas rītā sarunājos ar pirmo logopēdi Valmieras pusē Martu Kļaviņu – bezgala sirsnīgu, gudru un aktīvu cilvēku, kurai skolotāja darbs noteikti ir sirdsdarbs. Martas kundze saka, ka jau pirms vairākiem gadu desmitiem katrā klasē 3 – 7 ķipariem bija nepieciešama logopēda palīdzība. Pieredzes bagātā logopēde vienmēr mudinājusi vecākus ieguldīt laiku un darbu savos bērnos: to, ko vecāki iedos tagad, ar to bērni dzīvos visu dzīvi. Bērnam ir viens mūžs, vēlāk, kad vecākiem atradīsies laiks, nebūs vairs iespēju papildināt nokavēto. Pašapkalpošanās prasmes, valodas attīstība, sarunas, vērošana attīstās noteiktā laikā, ja nokavē šo īpašo laiku, atgūt zaudēto vairs nav iespējams. Bērnam jādzird normāla valoda. To nevar aizstāt ar ierakstu datorā, radio vai televizorā. Martas kundze ir pārliecināta: katra tehniska ierīce skaņu vairāk vai mazāk izkropļo. Dators ir tikai kā rakstāmspalva, lāpsta vai cits darba rīks. Valoda attīstās dzirdot, klausoties. Mums katram atrodas kaut nedaudz laika gatavot ēst un baudīt maltīti. Te ir iespēja pastrādāt dubultā: paņemiet bērnu blakus, pastāstiet: „Redzi, es griežu gaļu. Tagad to lieku uz pannas. Jūti, kā smaržo cepta gaļa?” Nevajag bērnam jūsu teikto likt atkārtot, viņam pietiks, ja jūs runāsiet ar viņu kā ar cilvēku, nevis tāpēc, ka jāmāca. Bērns visu dzird, patur sevī un pēc laika jau dzirdēsiet, kā viņš jūsu teikto izspēlē ar saviem vienaudžiem vai rotaļlietām.
Logopēdei Martai Kļaviņai ir svarīgi, kā viņas skolniekiem klājas lielajā dzīvē. Viņa saka: „Ja satieku savu skolēnu, kurš bērnībā stostījies, un viņš uz manu jautājumu tūlīt var atbildēt, es aiz prieka lecu gaisā! Tas ir gandarījums.”
Patiess, argumentēts un nepārspīlēts novērtējums nepieciešams katram – skolotājam par paveikto darbu, bērnam par piepūli un centību, vecākiem par mīlestību, pacietību un sirdssiltumu. Iekrāsosim savu pasauli ar mirkļiem, kuri dara mūs laimīgus, kaut tās ir tikai sekundes simtdaļas, jo tikai laimīgs cilvēks spēj un drīkst mācīt citus. Lai kļavu lapu zelts un kastaņu salūts priecē mūs visus svētkos!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Bērnu runas pērlītes
Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
- Kartupeļi = tarpukeļi.
- Meitiņa, kad vēlas saskandināt glāzes saka: “sapriekājam!”
- Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
- Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
- Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
- Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
- Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
- Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
- Kabatslakats = šņauks.
- Īkšķis = ūkšķis.
- Zutis = zusis.
- Luksofors = uksiksols.
- Gliemežvāks = gliemežāda.
- Saldējums = aukstējums.
- Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
- “Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
- Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
- Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
- Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
- Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
- Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
- Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
- Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
- Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
- Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
- Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
- Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
- “Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
- “Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
- Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
- Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
- “Ezim ir asakas uz augšu.”
- “Ja es godīgi pasaku…”
- Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
- “Tas nav pa īsto!”
Valmieras sākumskola | Logopēde
SmartPalate (EPG) | Testēšanas sistēma
Bērnu runas pērlītes
Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
- Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
- Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
- Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
- Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
- Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
- Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
- Kabatslakats = šņauks.
- Īkšķis = ūkšķis.
- Zutis = zusis.
- Luksofors = uksiksols.
- Gliemežvāks = gliemežāda.
- Saldējums = aukstējums.
- Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
- “Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
- Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
- Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
- Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
- Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
- Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
- Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
- Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
- Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
- Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
- Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
- Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
- “Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
- “Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
- Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
- Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
- “Ezim ir asakas uz augšu.”
- “Ja es godīgi pasaku…”
- Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
- “Tas nav pa īsto!”
Valmieras sākumskola | Logopēde