Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Lasīšanas pasākums Strenčos 24-10-2013

Lasīšanas pasākums sākumskolas skolēniem “Lasīt ir stilīgi”

Jau pavisam drīz skolēniem sāksies rudens brīvlaiks. Tā kā paveikts pietiekoši daudz, ir pamats svinēt svētkus. Šogad sākumskolā īpaša uzmanība tiek veltīta lasīšanai, un 24.oktobrī notika pirmie svētki „Lasīt ir stilīgi!”. Visi pulcējas sākumskolas gaitenī un ieņem vietas. Pēc dzejoļu noklausīšanās un mazas pasapņošanas sākas komandu veidošana. Skolotāja Marika aicina 4.klases skolēnus par komandu kapteiņiem. Līva, Artūrs, Karīna un Liāna, ievērojot kārtību, aicina savos pulciņos dalībniekus no visām klasēm. Drošāk justies, ja skolotājs blakus, tāpēc katrā komandā darbu palīdzēs organizēt arī skolotājas: Marika, Solvita B., Gunta, Solvita T. Komandas ir gatavas darbam! Pirmais uzdevums ir ļoti atbildīgs: izlasīt tekstu par 2013.gada Latvijas kukaini – smiltājsiseni. Jābūt uzmanīgam, jo jālasa viens vārds, jāskatās līdzi, lai savu lasīto nenokavētu un komanda būtu pirmā! Izdodas labi, smiltājsisenis iepazīts. Vēl tikai jāatbild uz jautājumiem, jo svarīgi ir ne tikai veikli izlasīt, bet arī perfekti saprast lasīto. Skolotāja Gunta aicina tekstā atrast garāko vārdu un īsāko teikumu. Te nu sākas domstarpības: kas ir teikums, cik tajā vārdu? Bet rezultāts neizpaliek, visas komandas ar uzdevumu tiek galā.

Pasākumi notiks visa mācību gada garumā, jo ne jau vienā dienā var izlemt, kurš ir stilīgākais lasītājs. Bērniem jākrāj žetoniņi. Pirmo skolotājas Solvitas veidoto žetoniņu saņem gandrīz visi šīs dienas dalībnieki. Un krāšana var sākties! Kāpēc visiem netika kārotā balva? Ne visi vēl prot iejusties svētku dalībnieka lomā: aktīvi piedalīties, netraucēt citus un gūt pozitīvas emocijas. Tas nav viegli, bet izdarāmi, tikai ļoti jācenšas. Brīvlaikā lasīsim grāmatas – jau iesāktas un pavisam jaunas, pirktas veikalā un izvēlētas bibliotēkā. Lasīsim visi: skolotāji, bērni, vecāki. Pēc brīvlaika dalīsimies iespaidos.

Jauku atpūtu!

Ilona TROPA

Strenču vidusskola | Logopēde

Logopēdes Latvijas Radio

LR1 Ģimenes studija

Logopēde V.Selga, audiologopēdes A.Vabale un I.Klatenberga

Maijas Bajarunienes ābeces “Jautrā burtu ballīte” svētki

Logopēdes Maijas Bajarunienes ābeces “Jautrā burtu ballīte” atvēršanas svētki

Rīgas Kongresu namā

No 18.–20.oktobrim Rīgā, Kongresu namā jau 14.reizi norisinājās Grāmatu svētki. Apgādi piedāvāja iepazīt izdoto klāstu: daiļliteratūru, grāmatas bērniem, mācību materiālus, spēles un daudz citu izdevumu. Notika izglītojoši un izklaidējoši pasākumi dažādām gaumēm un vecumiem. Mazajā zālē pulcējas bērni ar mammām, tētiem, vecmāmiņām, vectētiņiem, pa kādam skolotājam, ir arī logopēdi. Pulkstenis rāda 12.30. Projektors virtuāli šķirsta jauno ābeci „Jautrā burtu ballīte”. Autore logopēde Maija Bajaruniene un mākslinieks Andris Lamsters nedaudz satraukušies, bet apmierināti par paveikto.

Bērni, ienākot zālē, saņēma burtu kartiņas, un pasākuma laikā tiek aicināti domāt vārdus, kas sākas ar saņemto burtiņi: kāda būs jaunā ābece? G – gudra, N – nopietna, P – priecīga. Katrs cenšas: cits domā pats, kādam palīdz vecmāmiņa. Te veras durvis, un svētkos ierodas ezis Ēriks, Lapsa un Vilks. Viņi aicina bērnus kopīgās rotaļās, priecāties un svinēt ābeces atvēršanas svētkus. Maija uzmundrina: „Nāciet visi! Neviens nav par lielu, lai nevarētu nākt dancot, un neviens nav par mazu, lai dancotu!” Kad 3 reizes tiek noskandēti burvju vārdi, parādās cienasts Burtu ballītes viesiem, un visi var našķēties ar burtu kūkām. Logopēde Maija un mākslinieks Andris ābecītēs atstāj savus autogrāfus ar novēlējumu.

Rūpīgi lapoju ābeci: interesanta, atšķirīga no citām. Tajā iekļauti labi vingrinājumi skaņu saklausīšanai, rociņas vingrināšanai, un viscaur grāmatai vijas vienots sižets – Burtu ballīte. Klāt pievienotajos paskaidrojumos vecākiem un skolotājiem, kā vislabāk darboties ar ābeci, var izlasīt cilvēciskus padomus: kā mācīties saklausīt skaņas, kā rakstīt burtus, kā mācīties lasīt.

Kad Maijai piedāvāts veidot ābeci, viņa šaubījusies, vai vajag, jo tik daudz ābeču nopērkamas veikalos. Bet mazliet apdomājot, pāris naktīs bijis skaidrs, kāda izskatīsies viņas „Jautrā burtu ballīte”. Pateicoties labai sadarbībai ar mākslinieku Andri Lamsteru un apgādu „Madris”, darbs vainagojies ar labu rezultātu – jaunu, vērtīgu mācību līdzekli, kas palīdzēs bērniem apgūt burtus, skaņošanu, lasīšanu, rakstīšanu. Tagad katram mazajam ābeces lasītājam būs neaizmirstama un jautra logopēdes Maijas sarūpēta Burtu ballīte!

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Skolotāju diena – svētki katram

Klāt lietus čabinoša diena – svētki skolotājiem, kurus svinam katru gadu oktobra pirmajā svētdienā. Svētku pasākumi notikuši gan ceturtdienas pievakarē pie kafijas tases uz kastaņu rotāta galda un saksofona mūzikas pavadījumā, gan piektdien, saņemot mīļus apsveikumus un pārsteigumus no skolēniem, kam sekojuši draudzīgi braucieni uz Cēsu pili, Salacgrīvu, Likteņdārzu un citām Latvijas vietām. Par svētku dienu to var saukt jebkurš, jo bez mammas pamācībām, tēta piemēra, vecmāmiņas un vectētiņa zināšanām neesam izauguši neviens. Tāpat katrs mācām savus bērnus: stāstām, kā ozols zied pavasarī, ko bites dara vasarā, kad dzērves lido uz dienvidiem un kāpēc mamma mīl tēti. Tāpēc Skolotāju diena ir svētki katram.

Skolotāju ir daudz: latviešu valodas, matemātikas, mūzikas, dejošanas skolotāji, treneri, direktori, klases audzinātāji un citi skolotāji. Šajā saimē ir arī logopēdi, kas ikdienā māca bērnus, attīstot viņu runu un valodu.

Skolotāju dienas rītā sarunājos ar pirmo logopēdi Valmieras pusē Martu Kļaviņu – bezgala sirsnīgu, gudru un aktīvu cilvēku, kurai skolotāja darbs noteikti ir sirdsdarbs. Martas kundze saka, ka jau pirms vairākiem gadu desmitiem katrā klasē 3 – 7 ķipariem bija nepieciešama logopēda palīdzība. Pieredzes bagātā logopēde vienmēr mudinājusi vecākus ieguldīt laiku un darbu savos bērnos: to, ko vecāki iedos tagad, ar to bērni dzīvos visu dzīvi. Bērnam ir viens mūžs, vēlāk, kad vecākiem atradīsies laiks, nebūs vairs iespēju papildināt nokavēto. Pašapkalpošanās prasmes, valodas attīstība, sarunas, vērošana attīstās noteiktā laikā, ja nokavē šo īpašo laiku, atgūt zaudēto vairs nav iespējams. Bērnam jādzird normāla valoda. To nevar aizstāt ar ierakstu datorā, radio vai televizorā. Martas kundze ir pārliecināta: katra tehniska ierīce skaņu vairāk vai mazāk izkropļo. Dators ir tikai kā rakstāmspalva, lāpsta vai cits darba rīks. Valoda attīstās dzirdot, klausoties. Mums katram atrodas kaut nedaudz laika gatavot ēst un baudīt maltīti. Te ir iespēja pastrādāt dubultā: paņemiet bērnu blakus, pastāstiet: „Redzi, es griežu gaļu. Tagad to lieku uz pannas. Jūti, kā smaržo cepta gaļa?” Nevajag bērnam jūsu teikto likt atkārtot, viņam pietiks, ja jūs runāsiet ar viņu kā ar cilvēku, nevis tāpēc, ka jāmāca. Bērns visu dzird, patur sevī un pēc laika jau dzirdēsiet, kā viņš jūsu teikto izspēlē ar saviem vienaudžiem vai rotaļlietām.

Logopēdei Martai Kļaviņai ir svarīgi, kā viņas skolniekiem klājas lielajā dzīvē. Viņa saka: „Ja satieku savu skolēnu, kurš bērnībā stostījies, un viņš uz manu jautājumu tūlīt var atbildēt, es aiz prieka lecu gaisā! Tas ir gandarījums.”

Patiess, argumentēts un nepārspīlēts novērtējums nepieciešams katram – skolotājam par paveikto darbu, bērnam par piepūli un centību, vecākiem par mīlestību, pacietību un sirdssiltumu. Iekrāsosim savu pasauli ar mirkļiem, kuri dara mūs laimīgus, kaut tās ir tikai sekundes simtdaļas, jo tikai laimīgs cilvēks spēj un drīkst mācīt citus. Lai kļavu lapu zelts un kastaņu salūts priecē mūs visus svētkos!

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Bērnu runas pērlītes

Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze

Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!

Kartupeļi = tarpukeļi.
Meitiņa, kad vēlas saskandināt glāzes saka: “sapriekājam!”
Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
Kabatslakats = šņauks.
Īkšķis = ūkšķis.
Zutis = zusis.
Luksofors = uksiksols.
Gliemežvāks = gliemežāda.
Saldējums = aukstējums.
Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
“Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
“Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
“Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
“Ezim ir asakas uz augšu.”
“Ja es godīgi pasaku…”
Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
“Tas nav pa īsto!”

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Bērnu runas pērlītes

Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze

Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!

Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
Kabatslakats = šņauks.
Īkšķis = ūkšķis.
Zutis = zusis.
Luksofors = uksiksols.
Gliemežvāks = gliemežāda.
Saldējums = aukstējums.
Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
“Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
“Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
“Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
“Ezim ir asakas uz augšu.”
“Ja es godīgi pasaku…”
Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
“Tas nav pa īsto!”

Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Logopēdijas koncerts Strenčos

Logopēdijas koncerts sākumskolas skolēniem “Burtu talanti”

Strenču novada vidusskolā

Ilona TROPA

Strenču vidusskola | Logopēde

Eiropas Logopēdijas diena 2013

Eiropas Logopēdijas diena 2013 | Logopēdijas diena “Runā! Lasi! Raksti!”

Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā

6.martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šajā gadā uzmanība veltīta: izrunai un tās dažādiem traucējumiem, lasīšanai, rakstīšanai. Lai akcentētu logopēdijas nozīmi bērnu valodas un runas attīstībā un logopēda ieguldījumu, tiek rīkoti dažādi pasākumi. Strenču novada vidusskolā, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā sākumskolas skolēni un skolotājas pulcējās pasākumā „Runā! Lasi! Raksti!”. Ar lielu atdevi katrs klases kolektīvs pildīja mājas darbu – izdomāja pasaku par tēliem, kuri neprata runāt. Par ko gan rakstīja bērni? Par Dasli, Mekanu, Nūšķīti, Ziveloteru, Tāraģi, Milfu, kas beigu beigās izrādījās ir Slidas, Akmens, Šķūnītis, Televizors, Ģitāra un Filma! Darbs bija padarīts labi. Mēs uzzinājām vairākus veidus, kā var iemācīties runāt: lidojot ar gaisa balonu, paprasot ēst, stipri, stipri palūdzot Dieviņu un vēl daudz un dažādus variantus. Kad skolēni bija sadalījušies 6 komandās, varēja sākties konkurss. Labākais komandas lasītājs lasīja tekstu par sniegu, ziemu, lāstekām. Kāds vārds, piemēram, prieks, paldies, droši, bija uzrakstīts nevietā, to nedrīkstēja lasīt. Visi lasītāji bija ļoti vērīgi un teicami veica uzdoto. Pirmā uzvara konkursā nopelnīta.

Tālākais – rakstīšana. Komandas klausījās stāstu par mūsu gada dzīvnieku Eiropas purva bruņurupuci un aizpildīja tukšās vietas tekstā. Uzvarēja tie, kuriem izdevās pareizi uzrakstīt saklausītos vārdus, tādā veidā sakrājot 7 „plusiņus”. Komandas bija tik spēcīgas, ka zemāk par 5 punktiem nebija nevienai, tātad – atkal uzvara! Emocionāli un spraigi noritēja kopīga rotaļa „Ādamam bij’ septiņ’ dēli”. Katra komanda, kas devās apļa vidū, varēja izdomāt un parādīt darbību, ko visi pārējie atdarināja. Pasākuma noslēgumā katrs devās uz klasi ar pilnām rokām: vienā rokā Logopēdijas dienas žetoniņš, bet otrā – našķis, ko likt uz kārā zoba.

Paldies bērniem un skolotājām par atsaucību pasākumā un interesanto mājas darbu! Sarunājām, ka nākamgad tiksimies atkal. Lai visiem labi un pareizi izdodas runāt, lasīt un rakstīt!