Eiropas Logopēdijas dienas pasākumi Valmieras reģiona izglītības iestādēs
Valmieras sākumskola | Logopēde
Ar katru brīdi bērniem jāiemācās un jāapgūst aizvien vairāk. Kā mācīt un palīdzēt katram no viņiem būt vēl zinošākiem un darbīgākiem? Tas ir katra vecāka un pedagoga uzdevums.
Lielā mērā par gudrību atbild smadzenes. Ir svarīgi zināt, kā bērns uztver informāciju, kā to apstrādā.
Šoreiz par kreiļiem un labročiem.
Pasaulē 90 – 95% cilvēku ir labroči, tas nozīmē, ka viņiem vadošā ir kreisā smadzeņu puslode.
Vai cilvēks ir kreilis vai labrocis, tas cieši saistīts ar galvas smadzeņu puslodēm un to darbību. Interesanti, ka bērnam piedzimstot vēl nav izveidojusies dominējošā puslode. Dažreiz gadās, ka bērna smadzenes ilgu laiku nevar “izvēlēties” vadošo roku, ilgu laiku nevar noteikt, kura no smadzeņu puslodēm kļūs dominējošā. Šajā gadījumā bērnam var tikt aizkavēta psihomotorā attīstība un valoda. Starp citu, valodas attīstības aizkavēšanās kreiļiem novērojama daudz biežāk nekā labročiem. Tas notiek arī tad, ja bērns ļoti agri “paziņo”, ka ir kreilis. Bet ja bērns nevar “izlemt” par vadošo roku, logopēdiskas problēmas var būt nopietnākas. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties arī ar bērnu neirologu.
Ļoti reti sastopami bērni, kuriem vienlīdz vadošas ir abas rokas. Tie ir ambidekstri. Ambidekstriem zināmā mērā dzīve varētu šķist vienkāršāka: var rakstīt ar abām rokām pārmaiņus, nēsāt somu uz jebkura pleca un viegli veikt manikīru. Bet ne vienmēr šie cilvēki patiešām ir laimīgi. Viņiem ir grūtāk “sagremot” saņemto informāciju, grūtāk iekļauties darbā. Tas ir saistīts ar faktu, ka nav skaidri definēta dominējošā smadzeņu puslode.
Par ko atbild labā un kreisā smadzeņu puslode?
Kreisā puslode:
Labā puslode:
Tas, ka bērns raksta ar kreiso roku, vēl nenozīmē, ka viņš patiešām ir kreilis. Lai noteiktu dominējošo smadzeņu puslodi, svarīgi konstatēt arī vadošo kāju, aci, ausi:
Šie nav vienīgie testa vingrinājumi. Reizēm jāizpilda daudz vairāk, lai izdarītu patiesus secinājumus. Jautājiet audzinātājām, viņas ir zinošas un pastāstīs daudz vairāk!
Nekādā gadījumā nedrīkst kreili pēkšņi sākt “pārtaisīt” par labroci. Patiesībā bērns, kuram dominējošā ir labā puslode, nekad nekļūs par labroci. Smagākos gadījumos var veidoties stostīšanās, šķielēšana vai pat slapināšana gultā.
Pareiza pieeja bērnam un uzmanīga attieksme ne tikai spēj kompensēt īpatnības, bet arī atklāt visu radošo potenciālu, kas piemīt kreiļiem.
Der atcerēties dažus ieteikumus:
Atgādināt savam bērnam, ka kreiļi ir talantīgi un lieliski cilvēki. Starp viņiem: Mocarts, Puškins, Napoleons, Jūlijs Cēzars, Pablo Pikaso, Einšteins, Čārlijs Čaplins.
ASV 2006.gadā publicēja pētījumu, kas parādīja, ka vīrieši – kreiļi ar vidējo izglītību pelna 15% vairāk nekā viņu kolēģi labroči. Augstskolu absolventi – kreiļi nopelna 13% – 21% vairāk nekā viņu studiju biedri – labroči. Kāds tieši ir iemesls, ka tā notiek, ekspertiem vēl jānoskaidro. Jebkurā gadījumā, kreilība nav trūkums vai nepilnība. Bet labročiem vajadzētu izturēties ar lielāku cieņu pret kreiļiem, jo dzīve ir ērtāka un piemērotāka labročiem. Neaizmirstiet par to!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Vecumā no 3 – 7 gadiem saglabājas vecā patiesība “veikls bērns – gudrs bērns”. Šajā vecumā jūs, vecāki, esat savu bērnu eņģeļi. Jūs bērniem dodat saknes – iedzimtību un līdzību sev un spārnojat viņus – ļaujat augt un attīstīties bērņukam, ar cik nu vien lielu mīlestību iespējams. Pasaulē vēl nav izgudrota neviena metodika un paņēmieni, ar kuriem būtu pa spēkam pārmācīt to, kas ielikts ģimenē. Tā ir liela balva, kas dota katrai ģimenei – veidot un mīlēt savu bērnu, lai viņš izaug par krietnu cilvēku: darbīgu, veselīgu, ar labu humora izjūtu un asu prātu.
Ārsti atzīmē, ka pēdējos 25 – 30 gados visā pasaulē strauji pieaug slimojošu bērnu skaits. Ārstus un pedagogus uztrauc ne tikai somatiskā veselība, bet arī psiho – emocionālās veselības stāvokļa pasliktināšanās. Tas nozīmē: ja bērns neslimo, viņam nav iesnu un klepus, tad mēs vēl nevaram teikt, ka bērns ir vesels. Jāraugās, vai bērns ir vesels arī emocionāli: darbīgs, pozitīvs, zinātkārs, kustīgs.
Publicētajos datos par pirmsskolas vecuma bērniem, var iepazīties ar ne visai iepriecinošiem faktiem: 5 – 25% bērnu piemīt uzmanības deficīta sindroms un hiperaktivitāte, 20% – runas un valodas attīstības kavēšanās, 8% klīniski kustību koordinācijas traucējumi, 20 – 40% lasīšanas un rakstīšanas apgūšanas traucējumi. Visas slimības nāk no nerviem – tā uzskatīja jau agrīnie filosofi. Mūsdienu pētījumi rāda, ka 70% no slimībām ir psihosomatisks raksturs, tas ir, slimība ir kā organisma reakcija uz psiho – emocionālām problēmām: iesnas ir nevis tāpēc, ka mazulim nosalušas kājas, bet iespējams tāpēc, ka tētis vai mamma ir par kaut ko ļoti satraukušies. Bērna veselība ir pamats visai viņa dzīvei.
Sākot no 3 gadu vecuma, aktīvi notiek bērna mācīšana. Tas jādara spēlējoties. Pat 6 gadu vecumā nervu procesu pamatīpašības: kustīgums un nosvērtība, joprojām nav stabilas, tās tikai veidojas, mācās kļūt stipras. Tāpēc pirmsskolas audzināšana un mācīšana ar “skolas” metodēm, kas balstās uz uzmanības koncentrēšanu un atmiņu, bieži noved bērnu līdz ātram pārgurumam, nervu sistēmas atslābumam. Spēlējoties bērni nesēž ilgi nekustīgi, neklusē, bet aktīvi kustas, sarunājas, darbojas, izrāda emocijas, interesi, tādā veidā vienkārši un bez liekas piepūles apgūst jaunas prasmes un pieredzi, kas ir tik svarīga bērna attīstībai.
3 – 6 gadi ir vecums, kad aktuāla ir uzvedība, disciplīna, sodi. Visi zinām, ka ar sitieniem varēja izlabot tikai TV padomju laikā, uz bērniem šādu paņēmienu nedrīkst attiecināt, tas ilgtermiņā dod vien negatīvas sekas, kā bumba ar laika degli. Bieži vien nākas dzirdēt bērniem adresētus paziņojumus: ja nenāksi, tante tevi paņems; ja tūlīt negulēsi, vilks tevi apēdīs; nelien, noslīksi! Bērnu iebiedēšana būtu jāaizliedz ar likumu. Tas bremzē attīstību, nokauj domas lidojumu, kropļo personību. Atkal viena bumba ar laika degli. Jāatceras, ka bērns spēj iemācīties kontrolēt savu uzvedību tikai pēc 4 gadu vecuma. Jautāt “kāpēc tu tā darīji” pirms šī vecuma nebūtu lietderīgi.
Ja runājam par nepaklausību, der izvērtēt, kurā kategorijā bērns ierindojies, kas ir cēlonis nekorektai uzvedībai. Lūk, daži iemesli:
Tikai likvidējot cēloņus var panākt rezultātu – saprātīgu uzvedību, kas bērnam ir sabiedrotā un aizved viņu darbīgā, interesantā pasaulē.
Vēl svarīgas par akadēmiskām zināšanām: lasa vai nelasa, pazīst ciparus vai nē, prot rīkoties ar datoru vai nē, ir bērna emociju attīstības kvalitāte, kustību precizitāte un nervu sistēmas briedums. Tikai pēc tam varam sākt domāt par burtiem un cipariem.
Izvērtēšanai uzdevumi, ko var paveikt labs un prātīgs 4-gadnieks:
5-gadnieks:
6-gadnieks:
7-gadnieks:
Pamēģiniet un darbojieties kopā!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Jau paskrējusi pirmā mācību nedēļa pēc ļoti gaidītās brīvlaika nedēļas skolās. Darbs notiek ierastajā ritmā.
Pirmdienas rīts pēc brīvlaika Beverīnas novadā iesākās silti un mierīgi. Mūrmuižas ezeriņā rāmi peld pīles, liekas, arī Miegupe veļ mazliet pieklusušus vilnīšus un tikai retumis sakūlusi putu cepures. Taču visapkārt jaušams darbīgums. “Pasaciņas” vecā sēta pazudusi, bet pasacēnu domās jau tā ieguvusi pasakainus apveidus: taisna, skaista un droša ar lepniem vārtiem. Arī kurmis nesnauž! Saracis auglīgas zemes kalniņus visā rotaļlaukumā. Skolas bērni atpūtušies, smēlušies emocijas savās ģimenēs, bet skolotāji?
“Pasaciņā” bērni darbojušies visu nedēļu, kā ierasts. Skolotājiem skolās ikdienas darba ritms atšķīrās ar to, ka neskanēja skolas zvans, taču katru dienu notikušas dažnedažādas aktivitātes.
Visās Beverīnas izglītības iestādēs skolotājiem bija darba pilnas rokas. Vairāki pedagogi devās uz Rīgu: gan uz semināru izglītības iestāžu vadībai, gan turpināja apgūt Humānās pedagoģijas principus, lai tos iedzīvinātu skolās. Apguva jaunas zināšanas kursos par veselību veicinošām un veselību sargājošām tehnoloģijām pirmsskolā un divu dienu konferencē par pedagoģisko saskarsmi un interaktīvās tāfeles priekšrocībām, mācot svešvalodas.
J.Endzelīna Kauguru pamatskolā visu nedēļu notika mēģinājumi projekta ietvaros, kurā piedalās ap 80 skolēnu un 5 skolotāji. Ar nepacietību gaidām Latvijas dzimšanas dienu, kad Beverīnas novada ļaudis un paši skolēni baudīs projekta laikā tapušo priekšnesumu.
Bija arī kāds īpašs notikums. Brenguļu sākumskolas skolotāja Gunita Uzkalna 29.oktobrī piedalījās biedrības “Pro Futuro” rīkotajā seminārā Rīgā “Lasīšanas un rakstīšanas traucējumi un mūsdienīga lasīt un rakstīt apmācība”. Dalības maksu šim semināram finansēja Beverīnas novada Kauguru pagasta zemnieku saimniecības “Vītoliņi” saimniece Ieva Rutkovska, kuras ģimenē aug divi dēli, un viņai rūp, lai tiem bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība, to arī saņemtu no prasmīgiem skolotājiem. Sakām lielu paldies Ievai par atbalstu! Paldies, arī Beverīnas novada domei un Valmieras pilsētas 3.PII “Sprīdītis” par atbalstu zināšanu iegūšanai!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Daudzviet bērnudārzos un skolās rit zīļu vākšanas kampaņas. Apsveicams darbs! Paraudzīsimies uz šo aktivitāti no dažādiem skatupunktiem. Vispirms jau sacensība, jo bērniem sacensties ļoti patīk: kurš pirmais, kuram vairāk? Ieguvums arī meža zvēriem ziemas maltītei. Pirmsskolas vecuma bērniem šī nodarbe ir neatsverams ieguldījums valodas attīstībā.
Zāle čaukst, un pa reizei krīt zīle no varena ozola. Trāpīs uz galvas vai paukšķēdama nokritīs kurmja rakumā? Vēl groziņš nav pilns, jāatpūšas un jāpaskatās, kas notiek apkārt. Arī lapas nokritušas. O, ne tikai ozola! Kādas vēl? Bērza, kļavas, liepas… Bet zem lapām lēni kāds kustas – zirneklis, garām, slaidām kājām, apdomīgi izvēloties ziemošanai vietu. Gabaliņu tālāk steidzīgi aizrumpuļo pūkains kāpuriņš. Saule spīd, un arī tauriņi vēl neguļ, lido un priecājas par atvasaru. Kur nu vēl mušas – mazas un lielākas, melnas un brūnas.
Ložņājot zem ozola, esam nonākuši līdz koka stumbram. Pieskaramies mizai – tik cieta un grubuļaina, bet ļaujas, lai to noglaudām. Tik daudz sajūtu uztver pirkstiņi, nemaz nevajag masāžu pie fizioterapeita, tikai biežāk jāatnāk pie ozola un jāsasveicinās ar to, jāpatausta tā cietais, raupjais kažociņš.
Paceļam acis uz augšu, lai saskatītu koka galotni. Galva jāatliec, cik vien var! Acīs iespīd saule. Galotne tik augstu sniedzas debesīs, ka ne saskatīt!
Darbojamies ar zīlēm – katra pirkstos atstāj tik gludu un mīlīgu sajūtu, bet ir arī dūriens, kad pirksts pieskaras zīles īlenam. Groziņā liekam tikai lielās, resnās, tās taču labāk garšos zvēriem. Tām, kurām asniņš izspraucies, atstājam, lai iesakņojas, lai aug, varbūt izaugs ozols.
Krāsa pirmajā skatienā liekas brūna, bet, ja vērīgāk skatāmies, tad ir vesela buķete: zaļa, pelēka, gaišbrūna, sarkanīga un pat dzeltenu var ieraudzīt!
Kas tad tas? Ceļgali jūt slapjumu. Nu, ja, saulīte silda, bet lielo rasu vairs nespēj nožāvēt, tā samērcējusi bikses. Nekas, mājās bikses žāvēsim. Ābolu virtenes būs izžuvušas, varēs bērt maisiņā, ziemā āboli noderēs mūsu vēderiem. Bet virs plīts siltumiņā liksim bikses – lai žūst, no rīta būs sausas.
Bet zīles? Zīļu pilns lielais grozs! Meža zvēriņi varēs ziemā ēst pilnām mutēm un par badu un aukstumu neraizēties, jo paēdušam puncim vienmēr ir siltāk, kā tukšam.
Darbīga diena pavadīta, un ko ieguvusi bērna valoda?
Bērna attīstības pamatā ir sajūtas un emocijas – gan bērnam jau zināmas, gan no jauna piedzīvotas: sauss, ass, slapji, gludas, raupja… un ja vēl to izbauda dabā, tad divtik liels iespaids. Arī mamma, tētis, ome, opis un draugs sastāda kompāniju, tad pozitīvās emocijas klāt kā liktas! Būs ko atcerēties līdz nākamajai zīļu talkai. Bērnam svarīgi piepildīt emociju krātuvi, lai varētu apgūt ko jaunu. Ja emocijas un izjūtas ir niecīgas, bērnam grūtāk uztvert, saprast, izdarīt.
Kustības – nākamais attīstības stūrakmens. Ja bērna kustības ir precīzas, viņš ir spēcīgs, kustīgs un veikls, arī domāt un darboties ir vieglāk. Bērns spēj izjust savu ķermeni, kontrolēt kustības. Ko tik var sadarīt zīļu lasīšanas laikā – rāpot, tupties, palēkties, stāvēt uz vienas kājas (varbūt izdodas nostāvēt tik ilgi, kamēr nokrīt zīle no koka?), skriet apkārt ozolam, paslēpties aiz ozola.
Visu varam nosaukt, tā vairojot vārdu krājumu – bērns zinās vairāk vārdu, varēs pastāstīt visu, ko vien vēlēsies. Tik daudz lietvārdu: zīles, asns, cepurīte, miza, stumbrs… darbības vārdu: lasīt, likt, meklēt, augt, slēpties… īpašības vārdu: liels, gluda, spīdīga, slapjas, smags, varens… – un to visu bez pūlēm var salikt vienā skaistā rudens dienā bērna gudrajā galviņā. Protams, ar vienu pēcpusdienu būs par maz, bet katra nākamā reize dos atkal savu pienesumu bērna attīstībā.
Varenjauka nodarbošanās tā zīļu lasīšana, kura dod milzīgu ieguldījumu ne tikai bērna valodas attīstībā, bet arī fiziskajā, emocionālajā attīstībā. Nevajag nekādus materiālos ieguldījumus, tikai vēlēšanos darīt, bet prieks visiem: bērnam, kuram tik ļoti patīk būt kopā ar ģimeni un iegūtā atziņa, ka viņš arī palīdzēs zvēriņiem; vecākiem, kuri piepildījuši laiku un palīdzējuši bērnam augt; grupiņai: zīļu maisi pildīsies neticamā ātrumā, jo katrs nes zīles, cik vien spēj; meža zvēriem: kuri vēl pat nenojauš, ka viņiem tiek gatavoti milzīgi pārtikas krājumi.
Pamēģiniet! Nekas nav nokavēts, vēl var paspēt!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Lasot dažādu literatūru un klausoties gudru cilvēku teiktajā, šoreiz radies apkopojums par darbu dārzā. Bērni ne vienmēr ir tie čaklākie ravētāji un palīgi dārza darbos. Bet, ja būsim gudri un ievedīsim bērnu dārzā no “sētas puses”, varbūt radīsim bērnā pārliecību, ka dārzā ir ne tikai balandas, nātres un usnes, bet agrāk nepamanītas vērtības. Tur pat ir brīnumaina pasaule, kas mainās, pārvēršas un aug. Nepieciešama tikai pacietība un mazliet izdomas, un to var katrs.
Bērni ir nepacietīgi, viņiem grūti ilgi gaidīt, gribas rezultātu redzēt uzreiz. Sēsim un stādīsim augus, kuri ātri dīgst, ātri aug un zied. Piemēram, kliņģerītes. Tām arī sēklas būs vērts izpētīt interesantās formas dēļ. Un jau pēc 2 mēnešiem varēsim plūkt ziedus vāzītē likšanai un žāvēšanai tējai.
Arī lieli augi ir interesanti bērniem. Kas var būt garāks par saulespuķēm!? Bērns jutīsies kā rūķis lielo puķu valstībā. Rabarberu lapas der kā lietus vai saulessargs. No kāršu pupām, veidojot tām karkasu no zariem, kur augiem aizķerties, iznāk vesels vigvams dzīvošanai. Vasaras beigās un rudenī bērniem lielais prieks par vareno ogu – ķirbi! Tad nu darbs rokām: rīvēt, griezt un baudīt to dažādos veidos pagatavotu. Vēl pie lielajiem augiem varam pieskaitīt kukurūzu, dekoratīvos dadžus, papardes, kāršu rozes, kannas, eņģeļtaures. Var slēpties garajos flokšos!
Bērniem der, ja drīkst garšot un ēst, tāpēc jāpadomā, varbūt varam atvēlēt vietu dārzā zirnīšiem, tomātiem, gurķiem, burkāniem, kurus bērni var baudīt, kad vien ir iekāre. Lai gan dārzeņi nav bērnu iemīļotākā pārtika, bet nepieciešamākā gan, tad vērojot un piedaloties pašam sēšanas, ravēšanas un novākšanas procesā, varam radīt interesi par dārzeņiem. Vairākas reizes no zemes izrauts, tīri notīrīts un apēsts burkāns vai redīss pieradinās bērnu pie dažādām garšām. Tāpat kabači, gurķi, ziedkāposti, kolrābji – ne vien labi izskatās, bet lieliski garšo. Arī ogas: jāņogas, upenes, mellenes, aronijas, plūmes un ķirši – būs vērtas gan dažādo garšu, gan krāsu dēļ. Varēsim kopā lasīt ogas ķīselim, pirmajam ievārījumam un noteikti svaigai apēšanai, lai krātu veselību ziemas periodam.
Bērniem patīk plūkt un dāvināt puķes. Centīsimies iekārtot dārzu tā, lai bērniem tiktu arī šis prieks. Der iestādīt viengadīgas, ilgi ziedošas puķes. Piemēram, samteņu ziediņus nolaužot, krūms ceros vēl kuplāk, bet bērnu smilšu kaste būs skaisti izrotāta. Tā tiks “darbinātas” maņas: oža, redze; vingrināti pirksti, saudzīgi plūcot ziediņus; un iztēle – no ziediem veidojot noformējumu.
Lai sasmaržotu un atšķirtu smaržas, iesēsim nedaudz piparmētras un kumelītes (tās derēs arī veselīgai tējai), matiollas, dilles, puķuzirnīšus. Vai ceriņi un maijpuķītes jau izsmaržoti?
Bērniem jāļauj visu pataustīt. Svarīgi, lai pirmā nenāktu vilšanās, satiekoties ar dadzi, latvāni, ērkšķotu krūmu, bet varētu plikām kājām izbaudīt mīksto, vēso zālienu, sataustīt asu gurķa kātiņu vai mīkstos pūpolu jēriņus. Bērns ar jums kopā varēs iepazīt dažādas lapu formas, lielumu, faktūru: garenas, apaļas, lielas, mazas, cietas, samtainas, gludas, asas.
Interesanti ir skanoši augi, kurus var ne tikai baudīt ar acīm, bet arī sadzirdēt. Kukurūza un citas graudzāles šalc un čaukst, nigellas sēklu pogaļas plīst ar paukšķi, bet spradzene nemaz nav noplūcama bez zīmīgā sprakšķa. Tāpat var paukšķināt arī fizāļu lukturīšus.
Dažas puķes tāpat kā bērni ir ļoti kustīgi. Vai esat parādījuši bērnam, kā saulespuķe “iet” līdzi saulītei, kā atveras un aizveras pusdienziedītes, pienenes un ūdensrozes (Brenguļos Abulā tās var baudīt katru vasaru)?
Bērni mīl pārsteigumus, tāpēc īpaši priecāsies par neparastiem augiem. Tomāti ir ne tikai sarkani, bet arī dzelteni, oranži un pat balti, lieli, ļoti lieli un mazi kā ķiršu odziņas. Kādi augs jūsu dārzā? Arī baltās jāņogas vienmēr šķiet gardākas un saldākas nekā sarkanās. Bet dekoratīvie ķirbīši ir tik dažnedažādi, ka pētīt varēsiet visu rudeni un vēl ziemā.
Paldies, bērniem par interesantajām logopēdijas nodarbībām, par centību pildot mājas darbus, piedaloties pasākumos un izstādēs gaidot Ziemassvētku rūķi un Lieldienu zaķi, par izdevušos K un smaidīgo S, par skanīgo dziedāšanu, par dažiem vērtīgiem čukstus vārdiņiem, par glītu krāsošanu un lietus saklausīšanu aiz loga, par labirinta pieveikšanu un saskaitīšanu līdz 5 un nebeidzamajiem komplimentiem!
Paldies ģimenēm par atbalstu un ieguldīto darbu visa gada garumā, par atnesto darba burtnīciņu, glīto mapīti, vienmēr izpildītiem mājas darbiem, vēstulītēm, jautājumiem un sirsnību pret saviem bērniem! Lai pacietība un spēks iesākto darbiņu turpināt!
Vēlu visiem interesantu, darbīgu, neaizmirstamu un mīļiem piedzīvojumiem bagātu vasaru!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Beverīnas novada izglītības iestādēs
Katru gadu martā Eiropā atzīmē Logopēdijas dienu. Šī gada devīze: “Sadzirdēt trokšņainā pasaulē”. Pasākumu mērķis – dažādos veidos sniegt informāciju sabiedrībai par logopēda darbu, logopēdijas nozīmi runas, valodas un komunikācijas attīstībā cilvēkiem ar valodas traucējumiem. Arī Beverīnas novada bērnu dārzā “Pasaciņa”, Brenguļu sākumskolā un J.Endzelīna Kauguru pamatskolā notika pasākumi maziem un lieliem bērniem “Skaņas un Trokšņi”. Dalībnieki, vērtētāji un svinētāji bija visi.
Skolēni gatavoja mājas darbu – priekšnesumu par skaņām un trokšņiem. 1.klases bija izvēlējušās teatralizēt dzejoļus, kuros bija daudz dažādu skaņu. 2.klase Kauguros uzdeva interesantas mīklas, piemēram, kādas ogas upe nes? Nu, protams, upenes! Brenguļu otrklasnieki ieradās ar prāvu klāstu mūzikas un ritma instrumentiem un dziedāja par Tēva brāli. Trešie Brenguļos paši bija sacerējuši dzejoļus par skaņām un trokšņiem, bet Kaugurieši runāja bezgala garu, skaistu dzejoli. Paši lielākie – ceturtie Brenguļos izcēlās ar īpašu talantu – katru troksni viņi bija pierakstījuši ar burtiem, piemēram, Pff – tilu – tulu – tirili, bet Kauguros 4.klases skolēni mūs priecēja ar dziesmu, kuras pavadījumu spēlēja ar dažādiem ritma instrumentiem un bija izcils solo dziedājums.
Pats aizraujošākais – sacensības un priecāšanās visiem kopā. Bērni, kuriem ir 3 un 4 gadi, spēlēja “Dienu un nakti”, dziedāja dziesmu par dzīvniekiem, kuri iebriduši pļavā, un vēl ļoti uzmanīgi klausījās, kas skan. Lielie pasacēni, kuriem jau 5 un 6 gadi, sacentās, kuras komandas telefons darbojas labāk, iemēģināja roku precizitātē, lai varētu uzmest riņķi garajam degunam un minēja mīklas.
Skolā citi uzdevumi, mazliet sarežģītāki: jāpieraksta dzirdētais skaņas avots, jāveido dzīvie teikumi. Interesanta bija pasakas “Vēja dāvana” klausīšanās: daži spieda ausis ciet, citi mēģināja dzirdēt tikai pasaku, jo klausīšanās laikā skanēja arī dziesma, bet tas netraucēja būt dzirdīgiem un uzmanīgiem un papildināt teikumus par pasaku katrai komandai izdevās lieliski.
Noslēgumā katrs pasākuma “Skaņas un Trokšņi” dalībnieks saņēma žetonu ar uzslavu un nelielu saldumiņu enerģijai. Visi kopā vienojāmies, ka svētkus svinēsim arī nākamgad. Paldies skolotājām un audzinātājām par atsaucību un palīdzēšanu svētku tapšanā!
Beverīnas novads | Logopēde
Svētki nes īpašu dvēseles piepildījumu, bet Ziemassvētkos tas ir jo īpašs. Lai saglabātu noskaņu ilgāk un gūtu emocijas, nākas mazliet papūlēties un atlicināt nedaudz laika, bet ieguldījums ikvienam nesīs gandarījumu.
Lai bērns augtu un būtu vesels, jāpiepilda viņa emociju krātuvīte, jānodrošina fiziskās aktivitātes, nepieciešams dienas režīms un veselīga pārtika. Kā to visu sasaistīt ar ziemu un Ziemassvētkiem? Ļoti vienkārši!
Šogad laikapstākļi mūs lutina, ilgi turas sniegs un var baudīt ziemas aktivitātes. Kustieties paši, bērni mācīsies no jums un darīs tāpat. Braukt no kalniņa var ar ragaviņām vai šļūcampannu un sacensties, kurš tālāk vai ātrāk nobrauks un pēc tam tiks pirmais kalnā. Prieks, jautrība un siltums kaulos visiem!
Ja ir iespēja slēpot – izcili! Slēpošana nodrošina ritmiskas kustības, kas ir svarīgas bērna valodas attīstībai. Slēpes ir dārgs prieks, bet lieliski noderēs arī pastaiga pa mežu vai parku ar brišanu pa sniegu (varbūt pēc eglītes?). Jāatceras par piemērotu apģērbu: viegls, vairākās kārtās, brīvs. Kad no kārtējās kupenas esat ārā, mazliet atvelkot elpu, ar silto dvašu izkausējiet aliņu sniega pelēm (lielisks elpošanas un lūpu vingrinājums). Sniegs nav tikai balts. Uz mazu sekundīti ļaujiet bērnam ar rociņu sniegu pataustīt, būs atkal emocijas un jauni vārdi: auksts, kūst, ledains, viegls, lido, pūkains – tad žigli cimdu rokā! Kurš pirmais uzvilks?
Arī slidot ir labi, bet jābūt drošībai: aizsargķivere, ceļgalu un elkoņu sargi.
Sniegavīra celšana – kas var būt labāks par šo! Darbojas lielā motorika, jāpieliek spēks, veļot un nesot bumbas, rosinām iztēli, un tas viss notiek svaigā gaisā. No rīta varēs ar sniegavīru aprunāties.
Pēc kopīgas darbošanās ārā svaigā gaisā, kad vaidziņos kniebis sals, cimdi aplipuši ar sniega kruzuļiem, bet sejas staro, mājās var uzvārīt vasarā ievākto liepziedu tēju, pasmaržot, papūst, lai ātrāk atdziest, pielikt karotīti medu, tad lēni un nesteidzīgi dzerot tēju pārrunāt, kā diena pavadīta. Pārrunāt ir svarīgi, lai pārliecinātos, vai bērns sapratis notiekošo, kādas emocijas guvis, kādi jauni nosaukumi šodien parādījušies viņa runā. Pārcilāt notikumu secību, lai veidotu bērnam izpratni par laiku: vispirms, ātrāk, pēc tam, vakarā…
Vai zīlītes un dzeņi jau pabaroti? Viņiem ziemā mežā klājas tik grūti, bet varam palīdzēt. Maizes drusciņas un putraimiņi atradīsies katrā mājā. Varbūt tētis vai lielais brālis amatu mācības stundās var uzmeistarot pašiem savu putnu barotavu? Vesels notikums: sēkliņu bēršana, putnu vērošana, rūpes un palīdzība tiem, kas to gaida. Cik daudz dažādu putnu viesojas barotavā? Kad putnu vairāk: no rīta vai pa dienu?
Bērni ir lieliski palīgi dāvanu gatavošanā un iesaiņošanā. Mežā salasītus čiekuriņus var apgleznot ar krāsām, iesiet krāsainās lentītēs un iesaiņot čaukstošā papīrā. Kur nu vēl piparkūku cepšana! Nevajag visu dienu, pietiek ar mazumiņu, lai justu smaržu, garšu un prieku par kopdarbu. Tas ir milzīgs ieguldījums bērna motorikas un emociju attīstībā: pirkstu treniņš krāsojot, mācoties siet lentītes, spiežot vai veidojot formiņas, tinot dāvaniņu – tam nepieciešama liela pirkstu veiklība (bez tās neiztikt zīmēšanā, krāsošanā, rakstīšanā), bet to visu var apgūt darbojoties praktiski.
Ļoti svarīgs ir pieaugušā paraugs! Bērnam teiktie vārdi ir tikai papildinājums tam, ko viņš redz. Ir svarīgi, lai jūsu bērns, dodoties slidot, redz, ka arī jums ir aizsargi, ka arī jūs rūpējaties par drošību, tad viņam tas būs pašsaprotami – tā jādara! Pieaugušā paraugs bērnu iedrošina: re, tētis nobrauca no kalniņa un ir priecīgs, tad jau tas ir kaut kas labs, es arī pamēģināšu!
Pirms Ziemassvētkiem samācieties daudz dzejoļu no galvas! Trenējiet atmiņu kopā ar bērniem!
Nodziediet jauku dziesmu, bērni jums palīdzēs – viņi to prot!
Valmieras sākumskola | Logopēde
Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.
Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.
Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.
Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.
Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:
Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.
Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.
Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.
Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.
Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.
Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!
Valmieras sākumskola | Logopēde