Logopēdiskās zondes
Joka pēc alfabēts
Bērnu runas pērlītes
Logopēde Ilona Tropa | Personīgā darba pieredze
Šī informācija tiek nodota koplietošanai ar mērķi vienkārši padalīties, jo no bērniem nereti jādzird visai interesantas lietas…
Ja ir vēlēšanās dalīties arī ar savu pieredzi- droši rakstiet man, un tad mums būs iespēja Jūsu piedāvātās “pērlītes” pievienot šim sarakstam, to papildinot.
Domāju, ka tas varētu būt visai interesanti!
- Klausāmies dziesmu. Pēc dziesmas jautāju: “Kas bija dziesmiņā?” Zēns atbild: “Es nezinu, es skatījos uz tavu gredzenu.”
- Mamma: “Nāks vasara, aizbrauksim uz zoodārzu. Paskatīsimies, kā dzīvo čūskas, krokodili, pērtiķi …” Meita (3,4 gadi): “Jā, un tantes, un onkuļi arī!”
- Gājām pa ielu ar divgadīgo meitu. Pretī – divas meitenes un jauneklis ar gariem matiem. Meita nostājas, pavada mazo kompāniju ar skatienu un tad paziņo: “Mammu, re kur divas tantes un viens tants” …
- Televīzijā raidījums par Dziesmu svētkiem. Iet gājiens un priekšā kāds nes karogu. Meita jautā: “Mammu, kur cilvēkus dzīs ar koku?”
- Bērni dzīvojas laukos. Kāds filmē vistas. Bērns stāsta: “Mammu, laukos onkulis kamerēja vistas!”
- Raidījums par tumšādainiem cilvēkiem. Meita cītīgi skatās un tad prasa: “Kur tantas līdušas, ka netīras?”
- Kabatslakats = šņauks.
- Īkšķis = ūkšķis.
- Zutis = zusis.
- Luksofors = uksiksols.
- Gliemežvāks = gliemežāda.
- Saldējums = aukstējums.
- Bērnam jāsalīdzina attēli: “Es jau atlīdzināju!”
- “Mājputni aizlido uz siltajām zemēm.”
- Stāstā minēti dažādi putni. Skolēns tos nosauc: “Vārnlīdzīgie,…”
- Runa iet par gada mēnešu kārtību. “Kurš ir pēdējais mācību gada mēnesis?” “Man jau neinteresē tie mēneši. Mani interesē, kad skola beigsies.”
- Stāstot par to, ka mamma bēbi vizina ratiņos, zēns saka: “Mamma viņu vazāja ratos.”
- Uzdevumā jāiezīmē krustiņš pie pareizās atbildes. Zēns pārjautā: “Jāiekrusto?”
- Skaidrojot uzdevuma nosacījumus, zēns saka: “Jāraksta tā, lai pirmajā galā ir DZ!”
- Zēns runā dzejoli un dažus vārdus aizstāj ar saviem: “Ar ratiņiem puiciņa brauca.”
- Teksta uzdevumā minētas dažādas zivis: grunduļi, stagari. Rēķinot uzdevumu, bērnam aizmirstas vārds “stagari”, viņš atbild: “Piecas negrunduļainās.”
- Zēns lasa īpašības vārdus, lai varētu atminēt, kas tas ir: “Brūna, mīksta, garšīga, salda, kaitīga.” Pēc vairākiem mēģinājumiem atskan: “Šokolāde. Šokolāde nav mīksta, atceries!”
- Uz jautājumu: “Kas ir roze?”, atskan tūlītēja atbilde: “Roze? Romantisks zieds.”
- Skaidroju, ka nav svarīgi, kā uzzīmēts, bet svarīgi, kas uzzīmēts: “Galvenais, lai mājas vietā nav traktora.” “Skolotāj, jūs gan esat interesanta!”
- Meitenīte stāsta par lāčiem, ko mājās ar mammu ļoti labi iemācījusies. Pēc pirmā teikuma apstājas. Es ar jautājumu palīdzību mēģinu uzvedināt turpināt, taču saņemu atbildi: “Tu tagad sēdi klusu. Es tikai runāšu!” Apsolu. Pēc brītiņa atkal klusums, tad atskan: “Tu klusiņām vari pateikt.”
- “Skolotāj, tev ir tik asi nagi kā sunim!”
- “Vari beigt cerēt, ja esi iedomājusies, ka es krāsošu.”
- Nosaucot ķenguru tiek lietots vārds “ķergulis”, kečups – “kepučs”, pagrabs – “kabraks”.
- Uz nodarbību līdzi paņemts spēļu kaķis. “Runā klusāk, citādi manai Mīcei aizkritīs ausis.”
- “Ezim ir asakas uz augšu.”
- “Ja es godīgi pasaku…”
- Nokrīt flomāstera korķītis un tālu aizripo pa grīdu: “Tas gan ir ripīgs!”
- “Tas nav pa īsto!”
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde
Manas tortes
Manas pērlīšu brošas
Logopēdijas koncerts Strenčos
Logopēdu MA seminārs 13-05-2013
Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012-2013 mācību gadā
Logopēdi izbraukuma seminārā Jelgavā
Maija rīts Valmierā aust ar zibens šautrām un pērkona spērieniem, bet, iebraucot Jelgavā, jau spīd saule un par lietu liecina vairs tikai peļķes uz ielām. Pilsēta viesmīlīgi sagaida 20 logopēdus no Valmieras, Mazsalacas, Strenčiem, Alojas, Beverīnas, Burtnieku, Jelgavas, Kocēnu, Limbažu un Rūjienas novadiem. Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā mūs sagaida direktores vietniece un detalizēti iepazīstina ar centra ikdienu un darba organizāciju, ko sekmē produktīva sadarbība ar pilsētas pašvaldību. Viesojamies Montesori kabinetā, kurā skolotāja darbojas ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Kabinetā pieejams bagātīgs Montesori materiālu klāsts, kas palīdz bērniem apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas 5 jomās, tai skaitā valodā, matemātikā, praktiskajā dzīvē un palīdz bērniem mācīties koncentrēties, būt uzmanīgiem un trenēt pašdisciplīnu. Līdztekus bērniem var mācīties arī vecāki un papildināt savas zināšanas, kā strādāt ar bērnu mājās.
Centra darbinieki realizējuši Vācijā iegūtu pieredzi. Projekta „Miniphanomenta” rezultāts rada jēgpilnus starpbrīžus skolu bērniem, kuri vienkāršā veidā var darboties un izprast 52 dažādus dabaszinību likumus eksperimentējot skolās izvietotajos stendos. Projekta „Atbalsta pasākumu komplekss izglītojamo mācību, darba un sadzīves prasmju apguves veicināšanai” laikā tapis interaktīvs mācību palīglīdzeklis 1. – 4.klasei „Mācīsimies kopā!”, ko ikdienā varēs lietot skolēni un skolotāji, tā atvieglojot lasītmācīšanos, rakstītprasmju pilnveidi, padarot interesantāku un bērnus motivējošāku mācīšanos. Mācību disku saņems arī logopēdi Valmierā un apkārtējos novados. Kompetenču centrā darbojas Junioru universitāte, Metālapstrādes mācību parks, metodiskā bibliotēka un ir plašas iespējas tālākizglītībai. Kolektīvs direktores Sarmītes Vīksnas vadībā strādā atbildīgi, nodrošinot kvalitatīvu piedāvājumu pilsētas iedzīvotājiem.
Jelgavas 1.speciālajā internātpamatskolā direktores Ineses Bandenieces vadībā mācās 120 bērni 5 izglītības programmās. Skola piedāvā profesionālu pedagogu un atbalsta komandas darbu. Bērni labprāt piedalās dažādos interešu izglītības pulciņos: spēlē teātri, dzied, sporto, glezno, strādā ar koku, bet vecākiem ir Vecāku skoliņa. Noteikti noderēs redzētais skolas absolventes, logopēdes Anitas Stāvauses logoritmikas nodarbībā. Anita bija lieliska gide ekskursijā pa skolu, kā arī sarunā, iepazīstinot kolēģus ar savu darbu. Vēlreiz guvām apstiprinājumu tam, ka valsts atbildību par kvalitatīvu izglītību atstājusi tikai pašvaldību un skolotāja ziņā. Speciālistu sagatavošana darbam ar bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, dokumentācijas korekta aizpildīšana atrunāta ar dažādiem ieteikumiem un veidlapu paraugiem, un logopēds vai skolotājs ir spiests „riteni izgudrot no jauna”, kā pats prazdams. Tas aizņem neadekvāti daudz laika, kuru varētu atvēlēt darbam ar bērnu. Skolas kolektīvs iesaistās aizvien jaunos un veiksmīgos projektos. Direktore jau aizsteidzās sagaidīt labvēļus, lai skolas teritorijā iemājotu īpašas šūpoles.
Jelgavas keramikas rūpnīcā uzzinājām, kā no māla piciņas vai lejamās māla masas tiek izgatavots skaists keramikas trauks, vāze vai svečturis. Redzējām, kā tas pārklājas ar glazūru un pārliecinājāmies, ka skaistums prasa bezgala grūtu un akurātu darbu. Pieredzes bagāta darbiniece, kura ir ļoti atraktīva un sirsnīga gide, ļāva mums visiem ielūkoties māla pārtapšanā par īstu mākslas darbu, kura vērtību ne vienmēr protam novērtēt. Jelgavā – pilsētā izaugsmei ir vēlme atgriezties vēlreiz, lai uzkāptu Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un paraudzītos uz 64 tūkstošu iedzīvotāju pilsētu no augšas, baudītu arhitektūru un Ā.Alunāna iedibinātās teātra mākslas tradīcijas.
Mācību gads tuvojas noslēgumam, solot katram logopēdam patīkamu un pelnītu atpūtu vasarā. Tiksimies augustā Valmierā, lai izvērtētu darba plānu nākamajam mācību gadam. Paldies, logopēdes, par aktīvu sadarbību!
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde
Logopēdu MA seminārs 24-04-2013
Valmieras pilsētas un starpnovadu Logopēdu metodiskās apvienības rīkotie un citi logopēdijas pasākumi 2012-2013 mācību gadā
Logopēdi seminārā Valmieras Pārgaujas sākumskolā
Pavasaris ir laiks, kad logopēdi atskatās uz paveikto mācību gada laikā un izvērtē plānus nākamajam laika posmam. Tikšanās reizēs ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti un Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Ievu Stiģi klātesošie tika iepazīstināti ar situāciju logopēdu darbā 2012./2013.mācību gadā un salīdzinājumu ar 2010.gadu. Informācija apkopota par Valmieras, apkārtējo novadu izglītības iestādēm, kā arī logopēdu darbu Liepājā, Smiltenē, Strenčos, Siguldā un citu novadu skolās un bērnudārzos. Kā uzsvēra Druvietes kundze, tad mūsdienās anglofonajās valstīs par labo toni tiek uzskatīta pat nepareiza, neliterāra runa, taču tas nav atbalstāmi, un logopēda darbs bērna attīstībā un mācību procesā pirmsskolā un skolā ieņem nozīmīgu un neaizstājamu lomu. Sarunā ar Inu Druvieti un Andi Geižānu tika pārrunāti jautājumi par kvalitatīva atbalsta nodrošināšanu katram bērnam, diskutēts par 40 stundu darba nedēļu un priekšlaicīgu pensionēšanos, mācību materiālu sagatavošanu un nodrošināšanu un logopēdu tālākizglītību.
Skaitļi Kocēnu novada Izglītības pārvaldes pārskatā liecina, ka skolās un bērnudārzos stundu skaits nedēļā logopēdam svārstās no 2 – 10 stundām. Ņemot vērā, ka katrā iestādē vismaz 30% bērniem nepieciešama logopēda palīdzība, un katram bērnam vajadzētu mācīties vismaz 2 – 3 nodarbības nedēļā, tad lieki piebilst, ka šie skaitļi ir kritiski. Nelīdzēs arī arguments, ka labāk dažas stundas nekā nemaz. Šis pieņēmums neliecina par situācijas izpratni un kvalitatīvu palīdzību valodas un runas traucējumu korekcijā. Logopēdi uzskata, ka korekcijas darbs pilnā apmērā jāfinansē valstij, nevis pašvaldībām, kā tas ir vairumā gadījumu patlaban. Bērna valodas un runas korekcija jānodrošina vienlīdz kvalitatīva katrā Latvijas vietā, neskatoties un pašvaldību lieliem vai niecīgiem resursiem.
Logopēdam pieejamā materiāli tehniskā bāze, bez kuras šodienas bērnus motivēt nopietnam darbam nav iespējams, ir nepietiekoša. Dators, audio iekārta, diktofons, izlietne, spogulis, grāmatas, spēles – tas nav nekas īpašs vai ekskluzīvs, ar ko nevarētu nodrošināt logopēdu viņa darbavietā. Prieks par skolām, bērnudārziem un novadiem, kuri atrod iespējas iekārtot logopēda kabinetu ar visu darbam nepieciešamo aprīkojumu un materiāliem, lai bērniem būtu patīkami mācīties un logopēds varētu produktīvi strādāt.
Kā nosaka valsts likumdošana, tad katram logopēdam 3 gadu laikā jāmācās, jāpapildina savas zināšanas 36 stundu kursos. Pagaidām logopēdi izglītojas par saviem vai retās reizēs par iestāžu līdzekļiem. Druvietes kundze un Stiģes kundze solīja šo jautājumu noskaidrot un virzīt darbu tā, lai arī logopēdiem būtu iespēja tālākizglītību iegūt bez maksas, ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Domājam, ka arī Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže piekrīt situācijas uzlabošanai, un logopēdu sadarbība ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kocēnu novada Izglītības pārvaldi un Valmieras pilsētu nesīs drīzus augļus. Logopēdu metodiskā apvienība sadarbojas ar skolām, bērnudārziem un citām pašvaldības iestādēm, rīkojot tajos seminārus un kursus. Pateicoties Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktora Viktora Litaunieka atbalstam un ieinteresētībai kursu programmas izveidošanā, šajā mācību gadā logopēdi zināšanas varēja papildināt Valmierā, saņemot kursu apliecības.
Īpaša tikšanās bija Valmieras integrētajā bibliotēkā. Direktores vietniece Vita Ziediņa ar kolēģēm mūs laipni aicināja ciemos, iepazīstinot ar savu darbu. Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Olga Kronberga un bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre Līga Bujane bija sagatavojušas izsmeļošu, profesionālu informāciju interesantā stāstījumā par plašo pakalpojumu klāstu, iespēju lasīt grāmatas un saņemt tās no citām bibliotēkām, ko nodrošina kopēja datu bāze, pieeju laikrakstiem, žurnāliem lasītavā un pat atsevišķu rakstu saņemšanu savā e-pastā. Uzzinājām par „Zvirbuļa grozu”, terapiju ar suņiem kā lasīšanas asistentiem, iespēju izmantot individuālas un grupu lasītavas bibliotēkā un daudz ko citu.
Analizējot pieejamos digitālos mācību līdzekļus, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas – attīstības centra skolotāja Zinaida Rumbeniece logopēdes ieintriģēja demonstrējot kvalitatīvu materiālu, ko izstrādājuši šīs skolas pedagogi veiksmīgā projektā „Lauku sēta”. Tajā apkopoti dažādi darba veidi, uzdevumi un filmas par dārzeņiem, mājdzīvniekiem, mājputniem, darbarīkiem un citām tēmām un ir lielisks mācību avots logopēda darbā, pilnveidojot un dažādojot nodarbības. Pirmās atsauces: „Bērniem ļoti patīk!”
Iesāktais darbs logopēdijā aktīvi turpinās. Nopietni jāstrādā, lai logopēda darbu regulētu likums, kur skaidri noteiktas pozīcijas, kuras nevar pēc saviem ieskatiem mainīt, kā ienāk prātā. Patlaban logopēda kabineta iekārtojums, materiālie līdzekļi un nodarbību skaits lielā mērā atkarīgs, cik atraktīvi logopēds spēj sava darba nepieciešamību pamatot iestādes vadītājam un cik daudz līdzekļu iestāde ir ieinteresēta atvēlēt logopēdijai. Taču ne aktiera meistarība ir noteicošā, lai bērnam palīdzētu, bet profesionāls darbs. Stundu skaits iestādē ir tik niecīgs, ka par aktieriskiem meistarstiķiem, kuri pārliecinātu vadību, nav laika domāt. Tāpēc nākamais mazais logopēdu solis, ko atbalstīja Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, ir viesošanās pie skolu direktoriem un pirmsskolas iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, lai vēlreiz stāstītu, rādītu, pamatotu un atbildētu uz jautājumiem par pašu galveno – bērnu pilnvērtīgu attīstību, kuras pamatā ir laba valoda. Augustā, izglītības iestāžu pieņemšanā pirms jaunā mācību gada, pārvaldes vadītāja ar savu komandu ielūkosies arī logopēdijas kabinetos, lai izvērtētu situāciju.
Katru pavasari logopēdi dodas pieredzes braucienā. Esam bijuši Jāņmuižā, Priekuļos, Siguldā, Jaunpiebalgā, Valgā un Tartu. Maijā dosimies pie logopēdes Anitas Stāvauses uz Jelgavu, apskatīsim Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru un viesosimies Jelgavas keramikas rūpnīcā.
Ilona TROPA
Valmieras sākumskola | Logopēde