↓
 

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

BJK "Gauja"

bernu un jauniesu klubs gauja badmintons badminton raketlons logopedija logopeds kalnos kapsana
  • Mēs
  • Kalendāri
  • Badmintons
  • Raketlons
  • Logopēdija
  • Metodika

Category Archives: Veselība

Post navigation

<< 1 2 … 11 12 13 14

Pacietīgi, metodiski pareizi un ar mīlestību | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

  • sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
  • nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
  • ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
  • neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

  • nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
  • spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
  • grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Logopēds, Veselība | Tagged Bērnu logopēds, Health, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Dzirde un tās ietekme uz runas un valodas attīstību bērniem | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Dzirde un tās ietekmeApkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.

Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.

Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.

3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.

6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.

Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.

Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.

Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.

Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.

Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:

  • pastaigas laikā aiciniet bērnu klausīties un pateikt, ko viņš dzird (rūcienu, gaiļa dziesmu, vējš šņāc);
  • mājās jautājiet, kur skan radio (istabā, virtuvē);
  • dziedot mainiet balss skanējumu (augstu – smalki, zemu – rupji), lai bērns arī tā pamēģina;
  • dziediet kopā ar bērnu un ritmiski soļojiet vai plaukšķiniet, tā bērns saklausīs ritmu;
  • spēlējiet “Klusos telefonus”: iečukstiet bērnam kādu vārdiņu vai īsu teikumu, lai viņš atkārto;
  • paklaudziniet un lieciet bērnam noteikt, kas šo skaņu taisa, kur skaņa rodas;
  • lieliski derēs “Kuģu lādēšana”: izvēlēties kādu burtu un sakiet vārdus, kuri sākas ar šo burtu (metam bumbu viens otram, tas trenēs arī kustību koordināciju);
  • lielajiem bērniem (5–6 gadi) derēs dažādas vārdu spēles: Vai vārdā skan L? Kur vārdā skan Z: sākumā, vidū vai beigās? Izdomā vārdu, kura vidū ir D! Cik vārdus es pateicu (Man gribas saldējumu.)? Pasaki 3 vārdus! Nosauc vārdu, kurā skan Ā;
  • grāmatu lasīšana: bērnam jāsadzird un jāsaprot, ko lasa vecāki. Atcerieties vienmēr pajautāt vai pārrunāt, ko bērns dzirdējis un sapratis no lasītā.

Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Logopēds, Veselība | Tagged Bērnu logopēds, Dzirdes traucējumi, Health, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam | Domāsim un darīsim kopā

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Šoreiz par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam …

Bērna runa veidojas pieaugušo valodas ietekmē, un lielā mērā tā atkarīga no:

  • bērna veselības;
  • audzināšanas un mācībām;
  • labvēlīgas valodas vides ģimenē, bērnu dārzā, skolā.

Runas attīstībai nepieciešama:

  • laba runas orgānu muskulatūras darbība (mēles, žokļu, lūpu);
  • laba dzirde;
  • pozitīvs kontakts ar ģimenes locekļiem, draugiem, skolotājiem.

Vecākiem savi bērni parasti ir paši labākie, gudrākie, skaistākie.
Reizēm pietrūkst vēlamās objektivitātes novērtējumam. Šo to būtisku, ikdienas steigā vecāki nepamana, tāpēc piedāvāju mazliet palūkoties uz bērnu no malas ar profesionālu logopēda skatu – izvērtēt un salīdzināt bērna runas un valodas attīstības līmeni, atkarībā no bērna vecuma.
Sasniedzot 2 gadu vecumu, bērns zina un prot nosaukt savu vārdu. Bez grūtībām košļā cietu barību. Pēta apkārtējo pasauli lienot, rāpjoties, kāpjot, pārbīdot lietas, ir kustīgs. Labprāt meklē paslēptas lietas. Savā runā pareizi izrunā skaņas a, o, u, m, p, b, S, Z, L, n, l, d, t, v, f. Bieži skaņas R, L tiek izlaistas vai to vietā runātas citas skaņas (RATI – LATI; LAIME – VAIME). Par to nevajadzētu satraukties, tas ir normāli. Prot atdarināt dzīvnieku skaņas, mēģina runāt dažādās intonācijās (vilks – zemā balsī, zaķītis – smalkā). Šajā vecumā bērns spēj norādīt uz ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir 50 – 300 vārdu. Bērns kopē vecāku teikto, atkārto. Teikumos ir divi, trīs vārdi. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus (Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!), izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, man. Bērns atkārto divus nosauktos skaitļus pareizā secībā. Bērns saprot darbības (Parādi, kurš sēž? kurš stāv?). Labprāt skatās grāmatu ilustrācijas.

Šie, protams, nav vienīgie un absolūtie kritēriji.
Tā kā katrs bērns attīstās un aug individuāli, pastāv atkāpes no iepriekš minētajām normām. Katru vecāku pamanīto atkāpi ieteicams vispirms apspriest ar sava bērna audzinātāju, kura zina bērnu ikdienā. Var arī doties uzreiz pie speciālista – ģimenes ārsta, logopēda, psihologa, ortodonta (zobu rindu sakodiena speciālists), lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit patiešām labi, vai veiktu speciālista piedāvātos ieteikumus, lai bērnam palīdzētu.

Ko darīt ģimenē?
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (NEKĀP UZ KRĒSLA! NEAIZTIEC LAMPU!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas. Ļaujiet bērnam palīdzēt viņu saģērbt, noģērbt vai šo to uzvilkt pašam. Runājiet vienā acu līmenī, nevis “no augšas”, darbojieties kopā ar bērnu uz grīdas, tā likvidēsiet augumu un vecumu starpību, būsiet bērnam “savējais”, saruna kļūs kvalitatīvāka. Ietērpiet savas darbības vārdos, stāstiet un jautājiet bērnam par visu, kas apkārt. Bērnam pietiek tikai ar 4 – 5 rotaļlietām, jo daudz rotaļlietu rada grūtības koncentrēties. Skatieties bilžu grāmatas (re, sunītis sēž. Ko dara sunītis? Lielais suns guļ. Parādi, kur guļ sunītis. Kā saka sunītis? Kur mūsu Dino?). Lasiet grāmatas (sāciet ar mazumiņu – 5 minūtēm) nesteidzoties, izteiksmīgi, papildiniet lasīto ar žestiem. Domājiet, ko runājat bērna klātbūtnē, bērns dzird, saprot un atkārto (audzinātājai nav jāzina, ka jums ģimenē 3 mēnešus nav seksa vai kas tamlīdzīgs J.

Ne no kā nekas neradīsies. Bērna attīstībā jāiegulda nopietns darbs – darīsim to visi kopā!

ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Logopēds, Veselība | Tagged Bērnu logopēds, Health, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Vingrini prātu, kļūsti gudrāks!

Bērnu un jauniešu klubs GAUJA

Vingrini prātu, kļūsti gudrāks!Ne tikai speciālisti Jums var palīdzēt – ļoti daudz noteikti spējat izdarīt Jūs paši!

Daži piemēri:

  • vasarā ir tik daudz garšīgu produktu, kas veicina smadzeņu darbību- piemēram, ogas, spināti, brokoļi un citi zaļie lapu dārzeņi;
  • teiciens “Veselā miesā – vesels gars” joprojām ir spēkā, tāpēc veselīga uztura paradumi ir jāpapildina ar regulārām fiziskām aktivitātēm. Sporta nodarbības ne tikai pasargā organismu no slimībām, stiprinot imūno sistēmu, bet arī paātrina asins piegādi smadzenēm;
  • pārmaiņas pēc veic darbības ar otru roku, piemēram, krāso, raksti, ēd, tīri zobus;
  • mēģini veikt ierastu darbību ar aizvērtām acīm, piemēram, aiztaisi kurpes, izņem salveti no paciņas, atslēdz durvis, un tādējādi centies likt lietā citus maņu orgānus: tausti, dzirdi;
  • saliec puzli;
  • uzspēlē šahu, dambreti, kādu galda spēli vai kārtis;
  • mācies spēlēt kādu mūzikas instrumentu;
  • apmeklē kādu pulciņu, lai uzzinātu vairāk par to, kas tevi interesē;
  • apmeklē izstādi vai muzeju, centies iegaumēt visu, ko redzi;
  • risini krustvārdu mīklas;
  • ejot, izvēlies citus ceļus nekā parasti, lai nokļūtu pie galamērķa;
  • katru dienu mācies jaunus vārdus svešvalodā;
  • katru mēnesi izlasi vismaz divas grāmatas;
  • iemācies dziesmas vārdus vai dzejoli;
  • pamēģini lasīt tekstu skaļā balsī, kad tas apgriezts otrādi.
ilona tropa
Ilona TROPA

Valmieras sākumskola | Logopēde

Posted in Logopēds, Veselība | Tagged Bērnu logopēds, Health, Ilonas Tropas logopēdija, Izglītība, Labs logopēds, Logopēde, Logopēdi, Logopēdija, Logopēdīte Ilona Tropa, Logopēds bērnam, Logopēds bērniem un pieaugušajiem, Logopēds Ilona Tropa, Logopēds Valmierā, Valmieras sākumskola | Leave a reply

Post navigation

<< 1 2 … 11 12 13 14

Rakstu kalendārs

augusts 2025
MTWTFSS
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
« Jun    
Badmintona pasaule Kalendāri Sertifikāti Tiesību akti Antidopings Sportistu reģistrs
Logopēds Kursi Semināri Izklaide Kalnos kāpšana Skriešana Tehnoloģijas Veselīgs dzīvesveids Laika prognoze WWW
©2025 - Bērnu un jauniešu klubs GAUJA Privacy Policy
↑