Domāsim un darīsim kopā: pacietīgi, metodiski pareizi un ar mīlestību.

Antropologs un pētnieks Džeimss P.Spredlijs (James P. Spradley) ir teicis, ka valoda ieņem tik lielu vietu cilvēka pieredzē, ka cilvēki valodu uzlūko kā pašsaprotamu. Valodu lietojam runājot, lasot, stāstot, rakstot un valoda nepieciešama arī domājot, plānojot, rēķinot, dziedot, klausoties… Ja bērnam (arī pieaugušajam) ir kavēta vai traucēta valodas attīstība, tad traucēti ir arī visi nosauktie procesi un darbības.

Ir bērni, kuri skaidri un saprotami runā jau 2 gadu vecumā. Viņu vārdu krājumā ir pat 300 vārdu un lieliski priekšnoteikumi, lai turpinātu augt un mācīties gudrības, tai skaitā apgūtu svešvalodas, cik nu katram bērnam ļauj viņa intelektuālais potenciāls.

Ir bērni, kuru valodiņa raisās pakāpeniski, nesteidzīgi, katru dienu mācoties pa kripatiņai. Arī tas ir labi. Galvenais, ka notiek virzība bērnam pieņemamā tempā, nesteidzinot viņu.

Ir bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ valodas attīstība kavējas. Reizēm vecāki un apkārtējie to nepamana, jo no bērna, kamēr viņš nav skolnieks, neviens neprasa konkrētu rezultātu. Taču vecāki ir tie, kuriem jāuzņemas atbildība, kā un cik labi bērns runās.

Statistika liecina, ka 15–20% bērniem pirmsskolas vecumā ir valodas problēmas – šādos gadījumos jāmeklē logopēda profesionālā palīdzība:

  • sāk runāt vēlu (4–5 gadu vecumā);
  • nepareizi izrunā vai neizrunā nemaz kādu skaņu;
  • ilgi runā savā valodā, kuru saprot tikai paši tuvākie cilvēki;
  • neizprot apkārtējo runu.

Bērniem, kuriem ir valodas traucējums, vispirms jāapgūst mātes valoda. Tas tāpēc, ka jau bērniņu gaidot viņam formējas mātes valodas izjūta, ritms, fonētiskās īpatnības, kas katrai valodai ir atšķirīgas. Par svešvalodas mācīšanos vai divvalodību nevar būt ne runas, kamēr bērnam ir traucēta mātes valodas apguve. Jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk valodas traucējums tiktu novērsts vai kompensēts.

Galvenie vaļi, kas pozitīvi ietekmē valodas attīstību ir:

  • nodarboties ar vārdu krāšanu: runāt, skaidrot, rādīt, nosaukt, lai vairojas vārdu krājums;
  • spēlēt spēles, jo tas māca komunicēties, veidot sadarbību;
  • grāmatu lasīšana, jo tas rosina iztēli, māca klausīties, attīsta uzmanību, veicina sapratni.

Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti attīstībai labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (Nekāp uz krēsla! Neaiztiec lampu!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas.

Lai mācītu bērnu, jābūt pieredzei, intuīcijai, pacietībai, mīlestībai. Katra no jauna apgūta prasme ir milzīgs ieguldījums bērna attīstībā, jo tas paver ceļu apgūt ko sarežģītāku. Brīžiem pietiek tikai ar piemēru, reizēm jāatkārto 3, 8,…1000 reizes, kamēr viss rit gludi. Dažreiz pareizi ieguldītais darbs uzreiz nenes vēlamo rezultātu, taču jebkurā gadījumā tas procesu uz priekšu ir pavirzījis.

Bērnam nepietiek, ja viņu piebāž ar gudrībām: lasa 4 gadu vecumā, zina reizrēķinu 6 gados, brīvi darbojas ar datoru 5 gados, runā kādā svešvalodā jau 3 gadu vecumā. Tas ir jauki, bet jāatceras, ka bērna attīstībai pamatā jābalstās uz labu fizisko veselību, veselīgu pārtiku, noteiktu pareizu dienas plānojumu.

Jāapzinās, ka nav iespējams sākt bērnu mācīt tad, kad mums iegribas vai beidzot ir brīvs laiks, līdzekļi un vieta. Nevar no bērna prasīt labas svešvalodas zināšanas, ja klibo dzimtās valodas apguve. Ja bērns 15 gados lasa slikti vai kļūdaini raksta, nekādi nevar sākt no pamatu apgūšanas kā 7 gados. Tas vilciens ir nokavēts. Šādos gadījumos jāmeklē ceļi, kā mazināt sekas. Tas ir daudz sarežģītāk un mazāk vainagojas panākumiem.

Jācenšas katrai lietai atrast pareizo laiku, līdzekļus un vietu – lai bērns augtu laimīgs un vecākiem būtu prieks par to!
Ja ir kādi jautājumi, idejas, nepieciešama palīdzība, vēlaties diskutēt par logopēdiju – droši sazinieties ar mani.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Domāsim un darīsim kopā: dzirde un tās ietekme uz runas un valodas attīstību bērniem.

Dzirde un tās ietekmeApkārtējo pasauli mēs visi uztveram ar maņu palīdzību. Viena no tām ir dzirde. To nevar apturēt ne uz mirkli, tā darbojas nepārtraukti, neatpūšas pat naktī un turpina uztvert apkārtējās skaņas un trokšņus.

Laba dzirde ir priekšnoteikums, lai cilvēks varētu apgūt valodu un spētu runāt. Jau 20.nedēļā mammas puncī bērniņš sāk dzirdēt pirmās skaņas: sirdspukstus, mammas balsi.

Zīdainītis 4-6 nedēļu vecumā reaģē uz vecāku balsi, sarunām, papīra čaukstēšanu, meklē ar skatienu skaņas avotu. Šajā vecumā svarīgi darboties ar sadzirdēšanu: grabināt bērnam dažādi skanošus grabulīšus, plaukšķināt plaukstas, dziedāt melodijas. Labi, ja dzied gan tētis, gan mamma, tā bērniņš mācās atpazīt balsis. Skaņām vajadzētu būt ne visai skaļām, lai saudzētu dzirdi.

3-5 mēnešu vecumā bērns sāk dūdot, gugināt – runāt dažādu skaņu sakopojumus (nga, bu, ngu). Bērniņš jau smaida un smejas.

6-9 mēnešu vecumā bērns reaģē uz mūziku, kas skan radio, TV. Sākas aktīvais lalināšanas periods, kad bērna runā parādās vienādu zilbju virknītes (te-te, ma-ma, pa-pa, ba-ba), bet tie ir neapzināti vārdiņi, tikai zilbes. Bērns kļūst nemierīgs, ja parādās nepazīstami trokšņi, kurus viņš iepriekš nav dzirdējis – tāpēc svarīgi bērnu ar apkārtējiem trokšņiem iepazīstināt pakāpeniski.

Kad bērniņš sasniedzis gada vecumu, viņa runā parādās pirmie vārdi, kurus dažreiz saprot tikai mamma un tētis. Šis ir aktīvais staigātsākšanas periods. Tiklīdz bērns sāk staigāt, arī vārdu krājumā parādās milzumdaudz jaunu vārdu. Ja dzirde ir traucēta, tad pirmie vārdiņi parādīsies daudz vēlāk, tie būs izteikti tikai kā atsevišķas zilbes, lēni papildināsies vārdu krājums. Ja dzirdes traucējums ir spēcīgs, tad bērniņš var nemaz nerunāt.

Par dzirdes traucējumu var liecināt nepareiza skaņu izruna, pārāk skaļa runāšana, maz vārdu bērna vārdu krājumā, bērns ir pārāk aktīvs un kustīgs (vecākiem un skolotājiem liekas, ka nerātns), mīl darboties vienatnē, bērnam ir maz draugu.

Ja dzemdību nodaļā zīdainītim ir veikta dzirdes pārbaude, tad vecāki var būt mierīgi, ka viss ar bērna dzirdi ir kārtībā. Ja šāda pārbaude nav notikusi, tad dzirdi bērnam vēlams pārbaudīt, konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Dzirdi bērniņam vajadzētu pārbaudīt arī tad, ja nākas slimot ar vidusauss iekaisumiem.

Taču ne tikai bioloģiskās dzirdes kvalitāte ir vienīgais un absolūtais rādītājs pareizai un labai valodas un runas attīstībai. Ļoti svarīga ir fonemātiskā dzirde, kura saklausa skaņas vārdos, cilvēka runā. Fonemātiskā dzirde nodrošina to, ka bērns saklausa, kura skaņa pēc kuras ir vārdā un vārdu var uzrakstīt pareizi (māja nevis jāma). Izlasot burtiņus, spēj tos saliedēt vienā veselā vārdā, saprast izlasīto vārdu.

Kā var trenēt, vingrināt fonemātisko uztveri? Ikdienā noder pavisam vienkārši paņēmieni:

  • pastaigas laikā aiciniet bērnu klausīties un pateikt, ko viņš dzird (rūcienu, gaiļa dziesmu, vējš šņāc);
  • mājās jautājiet, kur skan radio (istabā, virtuvē);
  • dziedot mainiet balss skanējumu (augstu – smalki, zemu – rupji), lai bērns arī tā pamēģina;
  • dziediet kopā ar bērnu un ritmiski soļojiet vai plaukšķiniet, tā bērns saklausīs ritmu;
  • spēlējiet "Klusos telefonus": iečukstiet bērnam kādu vārdiņu vai īsu teikumu, lai viņš atkārto;
  • paklaudziniet un lieciet bērnam noteikt, kas šo skaņu taisa, kur skaņa rodas;
  • lieliski derēs "Kuģu lādēšana": izvēlēties kādu burtu un sakiet vārdus, kuri sākas ar šo burtu (metam bumbu viens otram, tas trenēs arī kustību koordināciju);
  • lielajiem bērniem (5–6 gadi) derēs dažādas vārdu spēles: Vai vārdā skan L? Kur vārdā skan Z: sākumā, vidū vai beigās? Izdomā vārdu, kura vidū ir D! Cik vārdus es pateicu (Man gribas saldējumu.)? Pasaki 3 vārdus! Nosauc vārdu, kurā skan Ā;
  • grāmatu lasīšana: bērnam jāsadzird un jāsaprot, ko lasa vecāki. Atcerieties vienmēr pajautāt vai pārrunāt, ko bērns dzirdējis un sapratis no lasītā.

Palīdzēsim bērniem klausīties, saklausīt, padarīt vēl interesantāku un bagātāku viņu skaņu pasauli!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Logopēdi tiekas seminārā Brenguļos, 14.09.2010.

Logopēdi tiekas seminārā Brenguļos14.septembra rītā gan ar velosipēdiem, gan sabiedrisko transportu, gan personīgajiem auto Beverīnas novada Brenguļu sākumskolā satikās gandrīz 20 Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu izglītības iestāžu logopēdi, lai dalītos pieredzē, kā notiek apmācība bērniem, kuriem ir īpašas vai speciālas vajadzības. Skoliņas direktore Sandra Kaufmane iepazīstināja mūs arī ar skolu, tās aktivitātēm.

Logopēdijā liela nozīme runas un valodas attīstībā ir arī domāšanas, uzmanības, atmiņas, iztēles, skaņu uztveres un fizisko spēju veicināšanai, tāpēc vērtīga bija mācību materiālu, attīstošo spēļu, fizisko aktivitāšu atribūtu demonstrēšana. Skola iesaistās dažādos projektos, kuru rezultātā iegūtas bērnu attīstībai vērtīgas lietas. Lai brīvais laiks nebūtu jāpavada dīki sēžot solā vai bezmērķīgi skrienot pa skolu, gaitenī un rotaļu centrā ir vesels klāsts, kā interesanti sagaidīt nākamo stundu vai autobusu uz mājām. Ir skanošā bumba, līdzsvara šūpoles, lielās, lēkājošās bumbas, garās kājas, velosipēdiņi, kā arī spēles domāšanas, atmiņas, skaņu un ritma uztveres, koordinācijas attīstīšanai, dabas iepazīšanai.

Skolai blakus jaunuzceltajā centrā "Kaimiņi" logopēdes laipni sagaidīja un gida pienākumus veica Zeltīte Munce. Apskatījām gaumīgi iekārtoto ēku, kurā ir arī bibliotēka, telpas novada speciālistiem un sporta zāle.

Semināra turpinājums notika "Kaimiņu" Dzeltenajā zālē. Logopēdi vienojās par trim 2010./2011.mācību gada galvenajiem uzdevumiem: pieredzes apkopošanu, sadarbību un netradicionālu pieeju apmācības procesā. Apspriedām un pieņēmām darba plānu, kurš tika veidots balstoties uz iepriekšējā seminārā logopēdu anketās izteiktajiem priekšlikumiem, vēlmēm.

Iepazināmies ar kolēģu darba vajadzībām iegādāto metodisko literatūru un materiālu apkopojumu pirkstiņu spēlēm.

Paldies logopēdēm par atvēlēto laiku kopīgam darbam! Paldies mūsu sadarbības partneriem: Sandrai Kaufmanei un kolektīvam, Austrai Blīgznai–Vīķei, Zeltītei Muncei, Ingunai Vilkai, Gatim Zvirbulim un atsaucīgajam Beverīnas novadam!

Nākamo tikšanos plānojam oktobrī, lai pārrunātu konkrētus ar logopēdiju saistītus likumus un noteikumus, kā arī uzklausītu uzaicinātā speciālista viedokli par kustību un fizisko aktivitāšu nozīmi bērniem ar runas un valodas traucējumiem.





LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība iesaka: seminārs, 14.09.2010., Brenguļu sākumskolā.

Iesakām2010.gada 14.septembrī pl.11.00 Beverīnas novada Brenguļu sākumskolā notiks seminārs Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu logopēdiem "Iekļaujošā izglītība un bērni ar speciālām un īpašām vajadzībām".

Pieteikties pie Logopēdu metodiskās apvienības (LMA) vadītājas Ilonas Tropas līdz: 12.septembris, pl.18.00.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras un apkārtējo novadu logopēdu atkaltikšanās!

Valmieras un apkārtējo novadu logopēdu atkaltikšanās!Šī gada augusts mums nesis patīkamas ziņas. Pēc gada pārtraukuma atkal tikās logopēdi savā metodiskajā apvienībā (LMA). Tas priecē, jo tikai kopā var paveikt ko reālu.

Prieks bija 26.augusta rītā Valmieras 5.vidusskolā satikt kolēģus tik kuplā pulkā, bijām vairāk nekā 20 pilsētas un apkārtējo novadu izglītības iestāžu logopēdes! Paldies katrai par atvēlēto laiku kopējai tikšanās reizei!

Izglītības darbinieku gadskārtējā konferencē Valmieras kultūras centrā arī 4 logopēdu darbs novērtēts ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumu. Sirsnīgi sveicam un vēlam panākumus turpmākajā darbā Valmieras valodas terapijas centra logopēdei Ilzei Vītolai, PII "Sprīdītis" logopēdei Gaidai Bērziņai, Valmieras Viestura vidusskolas logopēdei Aijai Bērziņai un Valmieras pamatskolas logopēdei Gitai Baltajai!

Tikšanās noritēja, kaļot plānus nākotnei un apspriežot darāmo jau tuvākajā laikā. Katra logopēde nelielā anketā izteica savus ierosinājumus, lai varētu mērķtiecīgāk veidot profesionālo sadarbību, tādā veidā papildinot zināšanas un mācību materiālo bāzi ikdienas darbam, kā arī sadarbību ar pašvaldībām. Galvenos akcentus liksim uz dažādo pieeju bērnu apmācībā, arī netradicionālām metodēm. Nopietni plānosim kopēju brīvā laika pavadīšanu, sportiskās aktivitātes.

Nolēmām Starptautiskajā Logopēdu dienā apsveikt kolēģus pensionārus, tādējādi pateicoties viņiem par ieguldīto darbu.

Vienojāmies par izbraukuma semināru septembrī, lai iepazītos ar iekļaujošās izglītības reālo darbību un pedagogu pieredzi šajā jomā kādā lauku skoliņā.

Tā kā aizvien biežāk vispārējās izglītības iestādēs mācās bērni ar īpašām un speciālām vajadzībām, tad neiztikt bez logopēda gudrās galvas. Aicinām uz sadarbību izglītības iestāžu vadītājus un pašvaldības, lai rastu iespēju kvalitatīvam logopēda darbam ikvienā mācību iestādē. Labprāt konsultēsim par optimālo darba apjomu, materiālās bāzes izveidi un kabineta iekārtošanu, lai bērni saņemtu profesionālu palīdzību un augtu veseli un radoši.

Metodiskās apvienības biedru kontakti un aktuālā informācija būs atrodama portālā logopedija.eu.




LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Bērna gatavība 1.klasei. Kam jāpievērš uzmanība?

Bērna gatavība 1.klaseiStrauji tuvojas septembris, kad daudzi pirmklasnieki sāks mācības skolā. Bet vēl ir pietiekoši daudz laika, lai izvērtētu bērna gatavību skolai un šo to arī iemācītos vai atkārtotu, lai mācības bērnam būtu patiešām patīkama un rezultatīva nodarbe.
Kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?

Iekļaušanās kolektīvā, pašapkalpošanās prasmes.
Vai Jūsu bērns:

  • spēj kontrolēt savu uzvedību atbilstoši situācijai;
  • labprāt darbojas kopā ar citiem bērniem;
  • prot patstāvīgi saģērbties, attaisa un aiztaisa rāvējslēdzējus, pogas, sasien un atsien lentas, aukliņas;
  • labprāt organizē savu darbavietu, uztur tajā kārtību;
  • spēj patstāvīgi paēst- arī kopā ar citiem bērniem;
  • parāda izpratni par drošību uz ielas un mājās;
  • patstāvīgi var aiziet uz skolu un no skolas uz mājām.

Valodas attīstība.
Vai Jūsu bērns:

  • runā skaidri, saprotami gan ģimenes locekļiem, gan citiem cilvēkiem;
  • prot ieklausīties citu teiktajā;
  • runā gramatiski pareizus teikumus, saskaņojot vārdus dzimtē, skaitlī, locījumā;
  • atstāsta zināmas pasakas, atceras zināmas tautas dziesmas, dzejoļus, uzdod un min mīklas;
  • prot stāstīt par sevi un ģimeni;
  • zina savu mājas adresi;
  • nosauc svētkus un pastāsta par to svinēšanas tradīcijām;
  • stāsta par attēlu vai attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību;
  • saklausa un nosauc, kāda skaņa ir vārda sākumā, vidū un beigās, saklausa skaņu secību vārdā, spēj tās nosaukt pēc kārtas;
  • lasa zilbes, vienkāršus 1–2 zilbju vārdus, saprot izlasīto;
  • labprāt dzied un piedalās rotaļās;
  • apguvis dažus deju soļus (palēcienu, polku);
  • ritmiski soļo, lec, iet mūzikas pavadījumā.

Rēķināšanas prasmes.
Vai Jūsu bērns:

  • spēj skaitīt vismaz līdz 10 un no 10 līdz 0;
  • pazīst ciparus;
  • spēj pastāstīt par priekšmetu atrašanās vietu, lielumu, formu, krāsu;
  • darbojoties ar kociņiem, pirkstiem, akmentiņiem, izprot saskaitīšanu un atņemšanu;
  • nosauc nedēļas dienas pareizā secībā, zina datumu, pazīst pulksteni;
  • zina savas vārda un dzimšanas dienas datumus;
  • pazīst un nosauc ģeometriskās figūras.

Rokdarbi.
Vai Jūsu bērns:

  • pareizi tur zīmuli, otu, krītiņus un spēj patstāvīgi darboties ar tiem;
  • prot locīt, rullēt, satīt papīru;
  • prot tīt aukliņas un pīt pīnītes;
  • prot griezt ar šķērēm.

Fiziskā attīstība.
Vai Jūsu bērns:

  • soļo, skrien, lec;
  • ikdienā aktīvs, daudz kustas un nebaidās no ūdens, prot peldēt;
  • met un ķer bumbu;
  • spēj noturēt līdzsvaru, stāvot un lecot uz abām un vienas kājas;
  • prot braukt ar divriteni.

Ja rodas jautājumi vai neskaidrības- droši kontaktējieties ar mani.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa

Valmieras pilsētas un starpnovadu logopēdu metodiskā apvienība ielūdz uz pasākumiem 26.08.2010.

IesakāmIzglītības darbinieku konference, pl.13.00, Valmieras Kultūras centrā.

Logopēdu metodiskās apvienības (LMA) tikšanās, pl.10.00-12.00, Valmieras 5.vidusskolā.
Ielūgums.

Izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem veltīts pasākums "Radošais un inovatīvais 2010./2011.m.g." un mācību līdzekļu tirdziņš, pl.9.00, Valmieras 5.vidusskolā.


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa