Domāsim un darīsim kopā: par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam.

Šoreiz par bērniem no 2 līdz 3 gadu vecumam …

Bērna runa veidojas pieaugušo valodas ietekmē, un lielā mērā tā atkarīga no:

  • bērna veselības;
  • audzināšanas un mācībām;
  • labvēlīgas valodas vides ģimenē, bērnu dārzā, skolā.

Runas attīstībai nepieciešama:

  • laba runas orgānu muskulatūras darbība (mēles, žokļu, lūpu);
  • laba dzirde;
  • pozitīvs kontakts ar ģimenes locekļiem, draugiem, skolotājiem.

Vecākiem savi bērni parasti ir paši labākie, gudrākie, skaistākie.
Reizēm pietrūkst vēlamās objektivitātes novērtējumam. Šo to būtisku, ikdienas steigā vecāki nepamana, tāpēc piedāvāju mazliet palūkoties uz bērnu no malas ar profesionālu logopēda skatu – izvērtēt un salīdzināt bērna runas un valodas attīstības līmeni, atkarībā no bērna vecuma.
Sasniedzot 2 gadu vecumu, bērns zina un prot nosaukt savu vārdu. Bez grūtībām košļā cietu barību. Pēta apkārtējo pasauli lienot, rāpjoties, kāpjot, pārbīdot lietas, ir kustīgs. Labprāt meklē paslēptas lietas. Savā runā pareizi izrunā skaņas a, o, u, m, p, b, S, Z, L, n, l, d, t, v, f. Bieži skaņas R, L tiek izlaistas vai to vietā runātas citas skaņas (RATI – LATI; LAIME – VAIME). Par to nevajadzētu satraukties, tas ir normāli. Prot atdarināt dzīvnieku skaņas, mēģina runāt dažādās intonācijās (vilks – zemā balsī, zaķītis – smalkā). Šajā vecumā bērns spēj norādīt uz ķermeņa daļām. Viņa vārdu krājumā ir 50 – 300 vārdu. Bērns kopē vecāku teikto, atkārto. Teikumos ir divi, trīs vārdi. Bērns saprot un pareizi spēj izpildīt divdaļīgus uzdevumus (Aizej uz virtuvi un atnes krūzi!), izmanto vietniekvārdus es, tu, mēs, man. Bērns atkārto divus nosauktos skaitļus pareizā secībā. Bērns saprot darbības (Parādi, kurš sēž? kurš stāv?). Labprāt skatās grāmatu ilustrācijas.

Šie, protams, nav vienīgie un absolūtie kritēriji.
Tā kā katrs bērns attīstās un aug individuāli, pastāv atkāpes no iepriekš minētajām normām. Katru vecāku pamanīto atkāpi ieteicams vispirms apspriest ar sava bērna audzinātāju, kura zina bērnu ikdienā. Var arī doties uzreiz pie speciālista – ģimenes ārsta, logopēda, psihologa, ortodonta (zobu rindu sakodiena speciālists), lai pārliecinātos, ka bērna attīstība norit patiešām labi, vai veiktu speciālista piedāvātos ieteikumus, lai bērnam palīdzētu.

Ko darīt ģimenē?
Tā kā valodas attīstība iet roku rokā ar bērna vispārējo attīstību (fizisko, garīgo), tad jārūpējas, lai bērnam tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi. Aktīvs bērns – aktīva valoda! Ne tikai jārada kustībām piemērota vide, bet arī jāmudina kustēties. Nevis aizliegt (NEKĀP UZ KRĒSLA! NEAIZTIEC LAMPU!), bet motivēt darīt labas un pareizas lietas. Ļaujiet bērnam palīdzēt viņu saģērbt, noģērbt vai šo to uzvilkt pašam. Runājiet vienā acu līmenī, nevis "no augšas", darbojieties kopā ar bērnu uz grīdas, tā likvidēsiet augumu un vecumu starpību, būsiet bērnam "savējais", saruna kļūs kvalitatīvāka. Ietērpiet savas darbības vārdos, stāstiet un jautājiet bērnam par visu, kas apkārt. Bērnam pietiek tikai ar 4 – 5 rotaļlietām, jo daudz rotaļlietu rada grūtības koncentrēties. Skatieties bilžu grāmatas (re, sunītis sēž. Ko dara sunītis? Lielais suns guļ. Parādi, kur guļ sunītis. Kā saka sunītis? Kur mūsu Dino?). Lasiet grāmatas (sāciet ar mazumiņu – 5 minūtēm) nesteidzoties, izteiksmīgi, papildiniet lasīto ar žestiem. Domājiet, ko runājat bērna klātbūtnē, bērns dzird, saprot un atkārto (audzinātājai nav jāzina, ka jums ģimenē 3 mēnešus nav seksa vai kas tamlīdzīgs J.

Ne no kā nekas neradīsies. Bērna attīstībā jāiegulda nopietns darbs – darīsim to visi kopā!


LMA vadītāja, logopēde Ilona Tropa

Ilona Tropa


Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.